Kā svinēt vārda dienu ziemā

Ja ir izdevusies tieši tāda ziema, kāda tā ir šogad, ir tikai viena atbilde uz jautājumu, kā svinēt vārda dienu (dzimšanas dienu uz.) ziemā. Un tas ir-svinēt ziemu!:) Tieši tā. Svinēt ziemu nozīmē pieņemt to, priecāties par salu, kas padara mūsu vaigus un degungalus mazliet sarkanus, bet elpu, kas redzama jau pa gabalu. Darīt to, ko nevari izdarīt citā gadalaikā.

Ja nebūtu auksta laika, mēs arī netiktu pie tik skaista baltuma, kas lēnām pārslām krīt no debesīm. Sniegs šogad ir brīnišķīgs, tā ir tik daudz! Tas iepriecina ne tikai mazas sirdis. Ja nebūtu ziemas, būtu mazāk iespēju slēpot, slidot, noteikti, noteikti nebrauktu ar ragavām. Ja nebūtu ziemas, mēs nebūvētu sniegavīrus un citas lietas no baltās masas. Īsāk sakot, ziema ir forša! Tā ir jābauda un noteikti, noteikti nav jābaidās no aukstuma-tas pat veldzē!

Vidējam dēlam janvāra vidū ir vārda diena. Citus gadus esam to svinējuši akvaparkā vai slidotavā, vai vēl kur, bet šogad nolēmām to pavadīt mājās. Tā nolēma pats dēls. Jau laicīgi vairākus vakarus pēc kārtas teritorijā tika liets ledus, lai sagatavotu laukumu, kur slidot un spēlēt hokeju. Protams, tas nav liels (kādi 10x3 m), bet ikdienas nodarbēm svaigā gaisā noder-gandrīz katru darba dienas vakaru dēli tur slido. Terēze gan īsti savu kāju tur nesper-bail nokrist. Stāv pie malas, kur sākas ledus, un bļauj.

Bet vārda diena iesākās ar gardiem mafiniem (gan ne pašas ceptiem) un desmitniekā trāpītu dāvanu. Tā tika salikta vienas pēcpusdienas laikā. Šobrīd no šīs sērijas (CubicFan 3D) ir konkrētais modelis,  bet Eifeļa tornis no Ravensburger. Vai jūs tādus saviem skolniekiem pērkat? Patīk? Varbūt pašas esat ar tādiem aizrāvušās? Es vēl skatījos uz lielu, lielu kuģa modeli, bet tad domāju, kur mēs to glabāsim, ka tas būs tikai traucēklis, bet tad jau redzēs-varbūt galu beigās mūsu tik tagad iesākot kolekciju papildināsim arī ar šo.

Vakarā dēlu gaidīja, kā viņš pats izteicās, pasaku mežs-es visur, visur sadedzināju sveces ārpusē-saliku gan burciņās uz kastaņiem, gan lukturīšos bumbieres zaros, gan dažādos virtuves piederumos u.c. Daudz, daudz gaismas un prieka. Sveces nenopūta nedz vējš, nedz aukstais gaiss (todien bija ap -15).

Mēs ārā gan hokeju spēlējām, gan taisījām sniega cilvēciņus uz kokiem, jo, kā zināms, sniegs nelipa. Nākamajā dienā uz mūsu ielas redzēju vēl vairākus kokus- sniega cilvēkus-acīmredzot, kādam mūsu ideja bija iepatikusies:) Bija domāts uzkurināt lielu ugunskuru, kur cept maršmalovus un desiņas, bet tapa pavisam mazs, mazs ugunskuriņš no papīra un skaliņiem, kur bērni uz iesmiņiem uzdurtus saldumus paspēja mazliet apcept (lasi: apdedzināt):)

Dzērām karsto sulu, braucām ar ragavām un šāvām svētku salūtus (papīra gan). Paspējām arī savest sniegu uz vienu teritorijas galu, lai būvētu iglu. Pat karsti palika.  Māju būvējām vēl nākamos vakarus-bija tik omulīgi, ka laiks paskrēja nemanot-vienu vakaru tik ap 23 ienācām iekšā. Sniegā tik tiešām ir silti un mājīgi:) Citu dienu rīkojām ragavu sacensības-vai mamma, vai tētis ātrāk aizvilks katru bērnu līdz konkrētai vietai. Uzvarēja draudzība:)

Terēzei ziema ļoti patīk-nelaiž garām izdevību pagaršot sniegu, pagulēt sniegā un eņģeļus taisīt. Pastaigājoties vienmēr ieauga lāstekas pie kādas mājas un tad priecīga un izbrīnīta sauc "lāsta, lāsta":)

Ne vienmēr man gribas iet ārpus mājas pagalma, tāpēc uztaisījām kādu dienu dažādas ledus formiņas, ar kurām meita var krāmēties ilgi un dikti-likt kā pirmadīdas, vērot ledus struktūru, krāsu. Citas ledus formas tik tiešām ir sasalušas tik aizraujoši-iekšā ir vesela pasaule , ko pētīt. Tad mēs minam, kas tas varētu būt-vai tas ir ezis, vai kāds eksotisks auglis, vai putna spalva. Laizīt, protams, arī svēta lieta:) Bet šeit parādīšu, kā tikām pie tādiem:paņem dažādas formas, lieluma traukus, arī balonus, kur sasaldēt ūdeni. Es izvēlējos silikona formas un plastmasas kastītes spainīšus, glāzītes utt. Katru pielej pilnu ar aukstu ūdeni un piepilina klāt pārtikas krāsvielas pa vienai vai var miksēt krāsainākam iznākumam. Labāk samaisīt vienmērīgākam iznākumam.

Lai piepildītu balonus, man bija jasauc palīgā vīrs-man kat kā ne tā sanāca uzmaukt galu uz krāna-visu laiku vai nu šļuka nost vai ņemot to jau piepildītu nost, krāsainais ūdens ar sparu šļācās uz visām pusēm. Jāatceras, ka krāsa jāiepilina, pirms balonu pilda ar ūdeni. 

Kad nu visi trauki pilni, nesam laukā. Ja jums savas teritorijas nav, tad jāliek saldētavā, cik rūmes ļauj. Mēs visu salikām uz smilšu kastes vāka.

Es pāris traukos ieliku iesaldēties plastmasas taurenīšus, ienu no tiem it kā piesēju pie spainīša turētāja, lai tas iesalst tikai daļēji.

Visdrošāk ir noturēt vismaz 2 diennaktis, citādi būs kā man manas nepacietības dēļ, kad viena ūdens bumba man ieplīsa, kad ņēmu nost balonu. Bet tas gaidīšanas prieks, acīs redzamā nepacietība, pārsteiguma moments, kad ņem laukā krāsainos ledus gabaliņus-nu gluži kā Ziemassvētku brīnumu gaidot:) Pat savs ledus kekss mums ir, kas pie tam pagaidām nepaliek mazāks:)

Kā jau minēju, Terēze ar šīm ledus formiņām ļoti labrpāt spēlējas, krāmējot vienu uz otras, ripinot sniegā bumbas, mēģiot kārtot pēc krāsām utt.

Un kad svaigais gaiss ir pavisam pieveicis Terēzi, viņa vienā mierā arī var aizmigt ragaviņās:)

Kā jūs baudat ziemu? Vai jūsu bērni labprāt brauc ar ragaviņām? Ko vēl interesantu ieteiktu citiem? Vai jūs arī rīkojat ziemas piknikus?