Kā es pārstāju karot ar mājasdarbiem un atgriezu bērnam interesi par mācībām

Mūsdienās gandrīz katrs vecāks ir pārliecināts, ka viņa bērnam ir SVDG, “radoša daba” vai vienkārši “slikta atmiņa”.

Daži vaino skolu, citi - gadžetus, citi - sevi. Bet patiesība ir tāda, ka vairums bērnu vienkārši nemāk koncentrēties. Ne tāpēc, ka būtu slinki vai “īpaši”, bet tāpēc, ka smadzenes, pieradušas pie ātras attēlu maiņas, vienkārši nezina, kā noturēt uzmanību ilgāk par 10 sekundēm.

Kāpēc bērnam ir interesantāk skatīties telefonā nekā pildīt mājasdarbus?
Kāpēc viņš pamet jebkuru nodarbi tiklīdz to sāk?
Un vai ir iespējams attīstīt koncentrēšanos un atmiņu bez spiediena un asarām?

Mēs pastāstīsim divus stāstus.

Vienā - mamma, kas cerēja, ka “pāries pats no sevis”.
Otrā - mamma, kas saprata, ka uzmanību var trenēt.

Pirmais stāsts. “Es domāju, ka pāries”

Mans dēls toreiz bija 11 gadus vecs. Skolotāji teica vienu un to pašu: “talantīgs zēns, bet vienmēr kaut kur citur domās”. Sēžam pildīt mājasdarbus, pēc trim minūtēm viņš jau zem galda spēlējas ar kaķi. Pastāvīgi kaut ko pazaudē: kladi, pildspalvu, mājasdarbus. Sākumā es smējos un domāju, ka pāraugs. Pēc tam sāku dusmoties. Ņēmu nost telefonu, sēdēju blakus, bāru, bet nekas nestrādāja. Viņš varēja skatīties uz kladi 20 minūtes un pat nesaprast, kas jādara. Tad asaras, histērijas: “mamm, es esmu dumjš, man tāpat nesanāks”.

Piektajā klasē sekmes kritās, sestajā viņš vispār pārstāja censties. Skolotāji atmeta ar roku, arī es biju nogurusi. Līdz astotajai klasei viņš mani bija novedis līdz baltkvēlei - viss caur spēku, viss “pēc tam”.

Tagad viņam ir 22. Maina darbus ik pēc pusgada. Nevar pabeigt iesāktās lietas, ātri aizraujas un tikpat ātri zaudē interesi. Pastāvīgi saka, ka “nav motivācijas”. Dzīvo pie mums un negrib pārvākties.

Otrais stāsts. “Mēs vienkārši bijām noguruši cīnīties”

Dažreiz domāju, ka man ir nevis dēls, bet haosa ģenerators. Vienmēr kustībā - ūdens, kaķis, Lego pa visu istabu. Mājasdarbi - vienkārši murgs. Sēž ar mocekļa seju, pēc piecām minūtēm jau grozās. Un sākas: “Mamm, var vēlāk?”, “Mamm, es noguru.”, “Mamm, es nesaprotu.”

Es izmēģināju visu: telefonu nost, sēdēt blakus, bārt, paskaidrot mierīgi, raudāt - nekas.
Kad viņš sāka aizmirst lietas un nest no skolas nulles, es padevos.

Gājām pie skolas psihologa. Viņa tikai paraustīja plecus: “Tagad visiem tā. Uzmanība bērniem samazinās, pasaule ir pārāk ātra.”

Tad nejauši izlasīju angļu profesora rakstu, kur bija teikts, ka 90% bērnu šodien nespēj noturēt uzmanību ilgāk par 20–30 sekundēm. Sākumā neticēju, bet viss sakrita.
Viņš nav slinks. Viņš vienkārši nemāk koncentrēties. Un neviens to nemāca.

Kā mēs mācījāmies koncentrēties?

Mēs sākām mēģināt vingrinājumus mājās - uzmanības, atmiņas, reakcijas spēles. Bet viņam ātri apnika. Teica: “Mamm, es nevaru, man smadzenes vārās.”

Tad uzzināju par Smartwill bērnu intelekta un uzmanības attīstības centru. Atvedu viņu bez lielām cerībām. Bet tur viņš lika Rubika kubu, risināja uzdevumus, atcerējās vārdus svešvalodā, viss spēļu veidā. Pēc pirmās nodarbības iznāca un teica: “Mamm, es gribu nākt vēl.” Es gandrīz apraudājos no atvieglojuma.

Pēc pāris mēnešiem viņš kļuva sakārtotāks, pārstāja pazaudēt mantas, pats atcerējās par mājasdarbiem. Skolotāji saka, ka ir kļuvis uzmanīgāks. Un es vienkārši priecājos, ka vakari vairs nav karošana.

Tagad viņam ir 27. Viņš pabeidza universitāti, strādā savā profesijā, pelna labi, palīdz mums un veido stipru ģimeni.

Kāpēc ir svarīgi attīstīt uzmanību pēc 8 gadu vecuma

Ja uzmanība nav attīstīta, vecāki dzird vienas un tās pašas frāzes:

• “Viņš klausās, bet nedzird.”
• “Viņa nevar koncentrēties.”
• “Es atkārtoju simt reizes, bet nav jēgas.”

Tas nav slinkums. Tas nav “vecums”. Vienkārši neviens nav iemācījis koncentrēties.

Uzmanība ir kā muskulis! To var trenēt ar īpašiem vingrinājumiem, spēlēm un metodēm nevis ar “saņemies un izdari!”

Kad bērns iemācās koncentrēties, viss kļūst vieglāk:

• mājasdarbi aizņem mazāk laika,
• sekmes skolā aug,
• parādās pārliecība “es varu”,
• pazūd asaras un dusmas,
• un bērns sāk iemīlēt mācīšanos.

Ja šajā stāstā atpazīstat sevi

Es nereklamēju brīnumu. Vienkārši dalos ar to, kas man palīdzēja pārstāt kliegt un atkal būt vienā pusē ar savu bērnu. Dažreiz viss, kas vajadzīgs, - parādīt bērnam, kā strādā viņa uzmanība. Kad smadzenes trenējas, uzmanība kļūst stabila, bet atmiņa - uzticama.

Smartwill Riga bērni no 9 līdz 15 gadiem attīsta atmiņu, uzmanību, koncentrēšanos un intelektu. Jau vairāk nekā 12 300 bērnu ir uzlabojuši savas mācību prasmes.

Jūs varat atnākt uz bezmaksas izmēģinājuma nodarbību, kas notiek spēļu kvestā.
Nodarbības beigās bērns saliek Rubika kubu ar aizvērtām acīm un saņem balvu, un pats galvenais - ticību saviem spēkiem.