Eksperte: nav jākautrējas ar bērniem runāt par naudas lietām

Ģimenes finanses ir jūtīga tēma, par kuru ne vienmēr šķiet ērti runāt ar bērniem. Mēs vēlamies būt perfekti vecāki, kautrējamies, nevēlamies lieki satraukt atvases, taču nauda ir ļoti racionāla lieta un tādiem jābūt arī finanšu lēmumiem, uzskata priekšapmaksas norēķinu karšu izdevēja “WestStein” valdes locekle Signe Kalniņa. 

“Bērnus par naudas lietām ir jāsāk izglītot brīdī, kad atskan pirmais “es gribu”, un pakāpeniski, atbilstoši vecumam aizvien vairāk jāiesaista sava un arī ģimenes kopējā budžeta plānošanā. Tad varam būt pietiekami droši, ka, beidzot skolu, jaunietis spēs tikt galā ar saviem naudas jautājumiem,” piebilst Kalniņa.

Lai ļautu vecākiem attīstīt bērnu un jauniešu finanšu iemaņas, finanšu tehnoloģiju uzņēmums “WestStein” ir apkopojis vairākus noderīgus ieteikumus.

Lemjot par naudas lietām, uzklausiet visus ģimenes locekļus

Cilvēkiem bieži šķiet, ka bērni vēl ir pārāk mazi, lai spētu izprast ģimenes finanšu lietas. Taču mazo iesaistīšana sarunās par naudu ir daudz saprātīgāka, nekā niknas pamācības tīņu gados par to, ko vajadzētu vai nevajadzētu darīt. Piemēram, ja plānojat kādu lielāku pirkumu vai jāpieņem kāds svarīgs finanšu lēmums, pārrunājiet to arī ar savām atvasēm, pajautājiet viņu viedokli un pasakiet, kā ieteikums ir noderējis. Tas ļauj bērniem domāt un spriest līdzi, kā arī palīdz attīstīt analītiskās prasmes.

“Jāatceras, ka bērniem nav tādu rūpju kā pieaugušajiem, tādēļ viņu idejas būs atšķirīgas, bieži - pat pārsteidzoši saprātīgas,” atzina Kalniņa

Pašu piemērs ir visvērtīgākais

Personiskais piemērs ir viens no labākajiem veidiem, kā iemācīt veselīgu attieksmi pret finansēm, uzsverot tieši tās iemaņas, kuras, jūsuprāt, varētu būt svarīgas arī jūsu bērniem. Piemēram, ja ģimenē ir nolemts krāt naudu lielākam pirkumam, tad kā uzskatāms piemērs var kalpot caurspīdīgs trauks, kurā ikviens var iemest centus, eiro monētas vai banknotes.

Māciet attieksmi, izmantojot praktiskus piemērus un reālas situācijas

Vecākiem būtu jāvairās piešķirt naudai pārāk lielu emocionālu nozīmi, vērtīgākas ir racionālas sarunas ikdienišķās situācijās. Kopīga un mierīga iepirkšanās veikalā ļauj pārrunāt gan praktiskās ģimenes naudas lietas, gan mācīt samērot savas vēlmes ar iespējām. Piemēram, ja bērns vēlas kādu dārgu rotaļlietu, tad var piedāvāt iespēju naudiņu sakrāt vai arī ierakstīt kāroto lietu dzimšanas dienas dāvanu sarakstā. Trešā iespēja – paskaidrot, ka šādas rotaļlietas pirkšana nav tas, kā ģimene vēlas iztērēt esošo naudu.

“Kopīgā iepirkšanās mēdz būt izaicinājums, it sevišķi ar maziem bērniem. Vēl viena metode, kas var palīdzēt – vēl pirms došanās uz veikalu, izskaidrot mazajam, ko ir plānots iegādāties šajā reizē, kam vecākiem ir un kam nav naudas,” skaidro Kalniņa.

Veltiet uzmanību matemātikas iemaņu attīstībai

Zinātnieki ir pārliecinājušies, ka cilvēki ar stabilām matemātikas iemaņām lēmumus par tēriņiem un ieguldījumiem biežāk balsta racionālos apsvērumos, nevis emocijās. Piemēram, plānojot aizņemties naudu, viņi pievērš lielāku uzmanību procentu maksājumiem, atmaksas grafikiem un  rūpīgāk izlasa līgumus.

Ļaujiet bērnam pašam izdarīt savas finanšu izvēles

Jau no mazotnes bērniem jārada iespēja plānot savu budžetu. Pirmais solis ir piešķirt kabatas naudu: precīzu summu konkrētam periodam noteiktām vajadzībām. Piemēram, dažus eiro nedēļā, kuri tērējami pēcskolas maltītēm. Pēc tam kabatas naudu var pakāpeniski palielināt, pusaudzim piešķirot naudas summu visām ikdienas lietām. To var pārskaitīt uz debetkarti vai priekšapmaksas karti, kas ir nodalīta no pārējām ģimenes naudām, tā papildu aizsargājot finanses un ļaujot tīnim pašam apgūt finanšu plānošanu.

“Vienlaikus ir svarīgi izskaidrot “spēles noteikumus”: kādiem nolūkiem nauda paredzēta, kas notiek, ja budžetu pārtērē vai naudu nozaudē. Tā bērni iemācās rēķināties ar sekām. Kļūdīties ir cilvēcīgi un bieži vien tas ir veids, kā mācāmies atrast labākos risinājumus,” skaidro “WestStein” valdes locekle.

Neglābiet bērnus no viņu pašu finanšu lēmumiem

Ja atvase visu apģērba pirkšanai atvēlēto naudu iztērē par vieniem moderniem džinsiem, tad tā ir viņa izvēle. Ja vēlāk viņš vai viņa nevar nopirkt balles kleitu vai kreklu, jo budžetā vairs nav naudas, nepērciet viņa vietā. Ja ir iespēja, šādā situācija tīnim var piedāvāt piepelnīties. Tas ir veids, kā saprast sava lēmuma sekas, lai nākamreiz rīkotos citādāk.

Ļaujiet nopelnīt

Ir ļoti svarīgi, lai bērni saprot, ka nauda nerodas pati par sevi un ka ir jāiegulda zināms darbs, lai nopelnītu konkrētu naudas summu. Efektīva metode ir piešķirt kabatas naudu, kas ir mazliet mazāka nekā faktiskās vajadzības vai vēlmes, un piedāvāt dažādus darbiņus, ar ko palielināt savus ienākumus. Ja tīnim ir karsta vēlēšanās iegādāties kādu modernu sīkrīku, mudiniet viņu vasarā piepelnīties.

Māciet lietot dažādus finanšu instrumentus

Tas, kurā mirklī atvasei būs nepieciešama maksājumu karte, ir atkarīgs no dzīvesveida. Ja bērns ir aktīvs arī ārpus skolas, apmeklē dažādas nodarbības, pulciņus, tad ir skaidrs, ka norēķinu karte parādīsies vecumā, no kura tā ir pieejama.

“Manuprāt, jaunietim beidzot skolu, ir jābūt noturīgām pamatiemaņām un zināšanām par naudas plānošanu. Taču ir lietderīgi sniegt bērniem un jauniešiem drošus instrumentus, kas ļauj iegūtās zināšanas likt lietā. Šāds instruments, piemēram, var būt “WestStein” priekšapmaksas “MasterCard®” norēķinu karte, ko var noformēt jauniešiem jau no 13 gadu vecuma,” pastāstīja Kalniņa.