Arī pasaulē diskusijas par skolas formām

Arī pasaulē diskusijas par skolas formām

09. Aug 13:40 lauvinja lauvinja

Kā cilvēkam, kurš ir piedzīvojis skolas formu realitātē uz savas ādas sākumskolā un daļēji arī pamatskolā, centieni Latvijas skolās ieviest skolas formas, šķiet mazliet dīvaini. Lai saprastu, vai es viena dīvaine, mazliet papētīju skolas formu ideju.

Skolas formu vēsture pasaulē, īpaši, Anglijā ir vairāku gadsimtu garumā. Sākotnēji skolas formas tika radītas, lai novērstu nevienlīdzību – smalkās skolās tās gādāja vecāki, bet visai tautai pieejamās tās izsniedza, jo liela daļa vecāku tās nevarēja atļauties iegādāties. Tādējādi vienlaikus radot ilūziju par vienlīdzību skolas ietvarā, bet pasvītrojot atšķirības starp bērniem dažādās skolās.

Angļi, cauri laikam, ideju par skolas formām ir izplatījuši gan savās kolonijās, gan citās valstīs. Skolas formas ir izplatītas arī Āzijas valstīs – Ķīnā, kā jau gana totalitārā režīma zemē, Japānā – kur visā valstī ir vienādas skolas formas. Tāpat skolas formas bija Padomju Savienībā, kuri visus mēģināja padarīt vienlīdzīgu, bet daži bija “vienlīdzīgāki” par citiem. Lai gan kopumā to valstu skaits, kur sastopamas skolas formas nemaz nav tik liels.

Laika gaitā daudzviet pasaulē ir lauzti šķēpi par un pret skolas formām. Izrādās, ka abu pušu argumenti ir stabili cauru gadu desmitiem, diskusijas par un ap skolas formām aktualizējas un nu ir pieejami arī dažādi pētījumi. Kad diskutējam par skolas formām, tad ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē izskan šādi argumenti:

Arguments “Skolas forma nodrošina vienlīdzību”. No vienas puses, varētu uzskatīt, ka mazina atšķirības starp skolēniem, tomēr tas ir patiesi vien kamēr visiem skolēniem ir vienādas iespējas tikt nodrošinātiem ar skolas formu. Viens no redzamiem atšķirības elementiem, kā izrādās arī citās valstīs, ir tas, ka daļa bērnu vecāku nevar atļauties iegādāties jaunas skolas formas. Bērni lieliski atšķir smuki jaunas, no pavalkātām. Otrs atšķirības elements rodas tad, kad tiek piedāvātas skolas formas variācijas – vienam bērnam ir viss, ko piedāvā un iespējas variēt, otrs nāk uz skolu minimumā ik dienu, arī šo bērni pamana.

Arguments “Nav jādomā, ko vilkt mugurā” un vairāk laika var veltīt mācībām, izklaidei un  miegam. Arguments ir pareizs. Vienlaikus forma nedod iespēju bērniem iemācīties ģērbties atbilstoši situācijai. Tāpat, nez kāpēc, pieaugušie, ja vien to neprasa profesija, nesteidz ģērbieties dienu no dienas vienādi. Kā secināts, dažādās skolēnu aptaujās, pārsvarā gadījumu bērni skolas formas uzskata par neērtām un no tām cenšas atbrīvoties tiklīdz tas ir iespējams.  Jā, arī mana skolas forma nebija diez cik ērta.

Arguments “Veicina piederības sajūtu”. Arguments ir pareizs, vienlaikus tas ļauj ārpus skolas identificēt skolēnu piederību konkrētai skolai, kas reizēm var provocēt nievājošu attieksmi ārpusskolas.

Arguments “Skolas forma nav nemaz tik dārga”. Skolas forma ir slēptās izglītības izmaksas, kas ir pretrunā ar bezmaksas izglītības pieejamību – neticēsiet, šis nav mans izdomājums, to aktualizējuši jau vairākus gadus atpakaļ gan ASV, gan Apvienotajā Karalistē! Skolas formas izmaksas ir salīdzinoši lielas ar ikdienas apģērbu, jo bieži vien tās tiek ražotas/pielāgotas nelielos daudzumos, kas sadārdzina ražošanas izmaksas. Tāpat papildus ir nepieciešams apģērbs bērnam pārējam laikam, īpaši tāpēc, ka skolas formas liela daļa uzskata par neērtām.

Arguments “Skolas formas ir vieglāk piespiest valkāt nekā ievērot noteiktu dress kodu”. No skolas viedokļa – tā noteikti ir. Pieļauju, ka nepiemērots apģērbs skolā ir diezgan liela problēma, redzētas gan princešu kleitas uz pirmo septembri, gan tādus dekoltē meitenēm, ka šķiet krūtis izvelsies. Izpratne par dress kodu, mūsdienu sabiedrībā ir ļoti izplūdusi. Ir jocīgi skatīties uz cilvēkiem adītos slēpošanas vai ziemassvētku tematikas džemperos un džinsos operā, no otras puses, labāk operā tāds, nekā nekāds. Skaidrs ir viens, dress koda pamatus ir jāiemāca ģimenē, bet ko darīt, ja tas nenotiek?

Arguments “Skolēni labāk savācas mācībām un gūst labākas sekmes”. Pētījumi citviet pasaulē pierāda, ka nav būtiskas atšķirības starp skolēnu sekmēm skolās, kurās ir formas, un skolās, kurās tās nav.

Man nav pierādījumu, bet man šķiet, ka par skolas formām fano cilvēki, kuriem pašiem nav bijušas skolas formas jāvalkā, un kuri ikdienā nevalkā formas vai arī cilvēki, kas ir armijas disciplīnas piekritēji pēc būtības. Otra ļaužu grupa, kura fano par formām, ir vecāki, kuri nemāk, negrib vai nespēj bērniem iemācīt ģērbties atbilstoši situācijai, tad vieglāk ir neargumentēt un neskaidrot, bet no skapja izvilkt skolas formu.

Attēls no https://www.freepik.com/