26.04 10:00-14:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 2
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina atteikties no četriem modeļiem, kā īstenot mazākumtautību izglītības programmas, un arī pamatskolās noteikt, kāda daļa no stundu skaita ir jāapgūst valsts valodā un bilingvāli.
To paredz IZM izstrādātais rīkojuma projekts, par ko otrdien lems valdība.
No 2004.gada pēc skaļiem krievu skolu protestiem vidusskolas klasēs daļa priekšmetu ir jāmāca valsts valodā. Noteikumi paredz, ka valsts valodā jāmāca 60% jeb trīs piektdaļas no stundu skaita.
Mazākumtautību izglītības programmās jau kopš 1999.gada tiek izmantoti četri modeļi. Lielākā daļa skolu ir izvēlējušās tādas programmas, kas ieteicamas skolēniem, kuriem ir latviešu valodas sarunvalodas prasmes, nav latviešu valodas lietošanas vides, bet kuru ģimenes vēlas, lai bērni integrētos Latvijas sabiedrībā. Vairāk nekā trešā daļa skolu izvēlējušās to modeli, kas piemērots skolēniem, kuriem nav priekšzināšanu latviešu valodā, nav arī latviešu valodas vides, bet ģimenes vēlas savu bērnu integrāciju Latvijas sabiedrībā.
Attieksme pret reformām uzlabojas
IZM pasūtītais pētījums arī liecina, ka ir uzlabojusies attieksme pret mazākumtautības izglītības reformu, kā arī ir palielinājies skolēnu skaits, kas vēlas mācīties bilingvāli, un paaugstinājusies skolēnu motivācija apgūt latviešu valodu. Piemēram, 63% skolēnu atzīst, ka laba latviešu valodas prasme nepieciešamas, lai studētu augstskolā.
Tā kā pašlaik vidusskolā ir jāapgūst daļa priekšmetu valsts valodā, IZM vēlas noteikt mācību satura apguves proporciju arī pamatskolā, kas tādējādi nodrošinātu pēctecīgu pārejas procesu no pamatskolas uz vidusskolu.
Noteikumu projekts paredz, ka pamatizglītības mazākumtautību izglītības programmā mācību saturu valsts valodā un bilingvāli apgūst ne mazāk kā divās piektdaļās (40%) no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot latviešu valodu un literatūru, svešvalodas un Latvijas vēsturi.
Arī bērnudārzos būs nodarbības latviski
Projekts arī noteic, ka mazākumtautību bērnudārzos, kā arī bērnu obligātajā sagatavošanā no piecu gadu vecuma valsts valodas sarunvalodas pamatus apgūst rotaļnodarbībā «Latviešu valoda».
Noteikumu projektā arī paredzēts, ka vispārējās vidējās izglītības mazākumtautību izglītības programmā mācību saturu valsts valodā apgūst ne mazāk kā trijās piektdaļās no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot latviešu valodu, literatūru un svešvalodas.
IZM rosina noteikumus ieviest jau no 2012.gada 1.janvāra.
Par plānotajām izmaiņām notikušas arī vairākas ekspertu sanāksmes, un tajās norādīts, ka nav iesējams noteikt visus mācību priekšmetus, kuri būtu jāmāca valsts valodā mazākumtautību izglītības programmās.