Bērni pretojas 60 minūšu stundām skolā

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis rosinājis diskusiju par mācību stundu ilgumu, piedāvājot tās pagarināt līdz 60 minūtēm līdzšinējo 40 minūšu vietā. Taču portāls TVNET noskaidroja, ka vairums cilvēku šo ieceri neatbalsta. Par to skeptiski izsakās ne tikai bērni un bērnu vecāki, bet arī skolotāji.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs TVNET sacīja, ka arodbiedrībai pagaidām nav vienota viedokļa par stundu ilguma palielināšanu. 

Taču, runājot par šo ieceri, jāmin vairāki aspekti. Vispirms jau psiholoģiskais. Viņš atgādināja pētījumus, kuros pierādīts, ka pat pieauguši cilvēki sāk zaudēt uzmanību pēc pirmajām 15 minūtēm.

Tādējādi dīvaina izklausās ministra vēlme noteikt, ka skolēniem uzmanība jānotur 60 minūtes. Turklāt visas stundas laikā bērniem ne tikai jākoncentrē uzmanība, bet arī jāapgūst svarīga un sarežģīta mācību viela.

Arī skolotājiem varētu būt grūtāk strādāt, ja stundu garums būs 60 minūtes esošo 40 minūšu vietā, jo pedagogiem būs jāmotivē bērni klausīties un iesaistīties mācību darbā ilgāku laiku.  Grigorjevs uzsvēra, ka vispirms jārunā par mācību saturu un tā sakārtošanu un tikai pēc tam jādomā par stundu un mācību gada garumu.

Stundu garums ir sekundārs jautājums. Vispirms jāsakārto mācību saturs, piemēram, ir jānosaka, ko bērnu skološanas procesā vēlas panākt, kādas zināšanas un prasmes viņiem jāapgūst. 

Ir jāvienojas, kādiem mērķiem bērnus skolā sagatavo - vai tās būtu nākotnes profesijas vai arī kādas abstraktas zināšanas. Viņš atgādināja par salīdzinoši biežiem gadījumiem, kad ne tikai bērni, bet arī viņu vecāki nevar izpildīt mājas darbus.

LIZDA pārstāvis piebilda, ka, visticamāk, arī pašu pedagogu vidū nav vienotas nostājas par stundu un mācību gada garumu. 

Arī iedzīvotāji nevēlas garākas stundas  

Savukārt jaunākajā «Snapshots» aptaujā portāls TVNET noskaidroja, ka aptuveni trīs ceturtdaļas (76%) respondentu drīzāk tiecas noraidīt ieceri par izmaiņām mācību stundas garumā. Tostarp kategorisku noraidījumu pauž 52% aptaujāto.

Kritiskāk noskaņotas pret šo ieceri ir sievietes, krievu vai citas tautības pārstāvji (85%) un, protams, vistiešākā idejas mērķa grupa – jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem.

Mazāk kritiski noskaņoti ir cilvēki augstākajā ienākumu grupā.

Daļa cilvēku iesaka nevis pagarināt stundu ilgumu, bet gan atsākt mācīties sestdienās, kā tas bija kādreiz. Tāpat aptaujātie uzsver, ka

jaunāko klašu skolēniem vajadzētu atstāt esošo stundu ilgumu, bet vecāko klašu bērniem stundu garumu varētu pagarināt. «Neatbalstu, ja to ievieš visās vecuma grupās. Mazākajiem bērniem tas ir par ilgu, bet vecākajiem atbalstu. Tātad, mans priekšlikums ir selektēt šo stundu garumu pēc vecuma.» 

Izskan arī viedokļi, ka varētu atbalstīt mācību stundu pagarināšanu, taču tad skolotāji nedrīkst uzdot mājasdarbus, tiek samazināts mācību dienas garums vai mainīta mācību pieeja, lai bērniem būtu vieglāk uztvert mācīto. 

Santa Kvaste, TVNET

Kāds ir Tavs viedoklis par šo ierosinājumu? Vai Tu to atbalstītu?