Bērnam ir jābūt gatavam skolai!

Piecu – sešu gadu vecumā bērns ātri aug, un pieaug arī viņa svars. Īpaši intensīvi attīstās viņa ķermenis – muskuļi, pleci, rumpis. Bet līdz pilnīgai organisma noformēšanās stadijai ir vēl tālu: nav īsti vēl noformējusies centrālā nervu sistēma, no kuras atkarīga uzvedība un psihiskā attīstība.

Mazuļa iestāšanās skolā būtiski maina viņā sociālās attīstības pusi. Bērnam nāksies biedroties ne tikai ar lielu vienaudžu kolektīvu, bet arī ar pieaugušajiem, jāpakļaujas viņu prasībām, un galvenais – vajadzēs kļūt par kolektīva locekli, kuram ir pašam savi mērķi un funkcijas, atšķirīgi no, piemēram, bērnudārza kolektīva.

Bērna nesagatavotība skolai visbiežāk novēloti tiek konstatēta faktos, ka bērns netiek citiem līdzi, skolā ir nervozs, kā arī ir paaugstināta viņa trauksmes sajūta. Daudzi vecāki kā galveno uzsver gatavību skolai tajā ziņā, ka bērnam ir plašas zināšanas, kuras viņš ir ieguvis jau agrā vecumā. Tomēr mazais var atnākt uz skolu ar augsti attīstītu intelektu un nokļūt tur pilnīgi nesagatavots dažādu prasību izpildei, kuru iniciators ir skola. Iepazīsimies ar dažādām grūtībām, kas varētu bērnam būt:

1. Grūtības ar režīmu, neprasme izpildīt šādus tādus režīma momentus noteiktā laika periodā. Visbiežāk šīs grūtības ir tieši pirmklasniekiem, kas pirms tam nav apmeklējuši bērnu dārzu.

2. Grūtības ar komunikācijas prasmēm – nevēlēšanās konktaktēties ar apkārtējiem un neprasme veidot attiecības ar citiem. Visbiežāk šīs grūtības ir bērniem, kam ir maza attiecību pieredze ar vienaudžiem, un tādiem ir arī grūtības pierast pie klases kolektīva un pie savas lomas kolektīvā. Tādiem bērniņiem ir arī grūtības veidot attiecības arī ar skolotājiem.

Kā likums, nervozitāte skolā ir arī iemesls pēkšņai agresivitātei, parādās arī nevēlēšanās skolu apmeklēt, skolā bērns var atteikties iet pie tāfeles. Bieži tiek novērota pastiprināta trauksmes sajūta skolā, kura izpaužas bērna uztraukumos, paaugstinātā jūtībā ar skolu saistītās situācijās, klasē, kā arī bērns var baidīties no sliktas attieksmes pret sevi, no sliktām atzīmēm, ko var ielikt skolotāji un sliktiem vērtējumiem no vienaudžiem.

Lai sagatavošanās skolai būtu jauns attīstības etaps, bērnam jābūt gatavam jaunām sadarbības iespējām un formām ar pieaugušajiem un bērniem.

Atcerieties!

1. Svarīgu lomu spēlē arī labs bērna veselības stāvoklis. Veselības stāvoklis apmācības sākumā – tā ir tā spēku rezerve, kura daudzējādā ziņā nosaka veiksmi un pirmā gada mācību procesu, un visu skolas dzīves iepazīšanas laiku. Veselam bērnam taču ir lielāka tieksme pēc visa jaunā, kā tādam, kam nākas biežāk paslimot.

2. Daudzkārtēji pētījumi parādījuši, ka mazākajiem bērniem patiesībā ļoti patīk mācīties. Šajā vecumā tiek veidots pamata uzvedības kapitāls, notiek morālo normu un noteikumu apguve. Toties neatbilstoša vecāku un skolotāju uzvedība noved pie bērna nevēlēšanās iemācīties ko jaunu, tāpat arī sarūk viņa atbildības sajūta. Taču katrs bērns uz skolā iestāšanās laiku jau ir savā morālās attīstības līmenī. Tāpēc daži bērni sāk sekot noteiktajām uzvedības normām tikai tāpēc, lai izbēgtu no pieaugušā soda. Vēl liela nozīme vispārējai attīstībai un izaugsmei ir tam, ka pirmklasnieks izmanto cilvēciskus principus un normas tāpēc, lai saglabātu lepnumu un nebūtu jāmokās sirdsapziņas pārmetumos.

3. Bērna uzvedība daudzējādā ziņā ir atkarīga arī no viņa temperamenta. Viens runā ātri, viens lēnām; viens viegli prot pieslēgties darbam;  cits nedroši uzsāk; cits atkal spītīgi un uzstājīgi risina grūtus uzdevumus; cits grūtu uzdevumu sākumā pamet, pēc tam atkal atsāk risināt. Izmainīt bērna temperamentu ir praktiski neiespējami, tā kā viņš ir atkarīgs no savas nervu sistēmas darbības, un nemaz nav vērts mēģināt izmainīt viņa temperamentu!

4. Sešu – septiņu gadu vecumā bērniem jau piemīt komunikācijas spējas, tas ir, īpašības, kas palīdz bērnam ar citiem saprasties. Te var arī pieskaitīt vēlmi kontaktēties gan ar apkārt esošajiem pieaugušajiem, gan ar bērniem, prasmi organizēt saskarsmi un klausīties sarunu biedrā, tāpat arī normu, prasību un noteikumu izpratni.

Šajā vecumā bērns atšķiras ar savu neatkārtojamību, emocionalitāti, ziņkārību, uzticību un atsaucību. Piemēram, risinot matemātikas uzdevumu, kurā ir runa par sēnēm, pirmklasnieks uzreiz var izstāstīt, ka viņš arī kādreiz ir mežā sēnes lasījis. Tādu bērna uzvedību nevajag uztvert kā nepaklausību vai neuzmanību. Vienkārši bērns vēlas ar jums kontaktēties, kaut arī kaprīzes un spītība arī ir raksturīgas šajā vecumā. Jāatceras, ka svarīgs ir arī nosodījums, jo bērns saprot ne tikai pozitīvās, bet arī negatīvās lietas. Un nosodījums bērnam visbiežāk var likt justies slikti.

Lai bērns būtu gatavs skolai, viņam ir jābūt ne tikai psiholoģiski, bet arī fiziski gatavam.

Māmiņu Klubs