3 likumi, kas jāievēro, skolēnam sēžot pie rakstāmgalda

Uzsākot skolas gaitas, bērniņam svarīgi nodrošināt piemērotu mācību vietu. Gadījumā, ja tādas nav, ilgstoša un nepareiza sēdēšana pie rakstāmgalda tava skolēna augumam var būt neveselīga! Kā, pildot mājasdarbus, bērnam būtu jāsēž, skaidro Māmiņu Kluba eksperte, fizioterapeite Kristīne Stalīdzāne.

1.Pēdām jābūt pie zemes!

Obligāti uzmanība jāpievērš tam, lai bērna pēdas, sēžot pie rakstāmgalda, būtu pie zemes! „Ja bērniņam nebūs pēdu balsta, viņš noteikti sēdēs ar līku muguru,” skaidro fizioterapeite.

Pirmo klasīšu skolēniem milzīga problēma ir tā, ka bieži vien mājās esošie rakstāmgaldi nav piemēroti pareizai sēdēšanai. „It kā teorētiski bērna augumam ir piemērots gan galda augstums, gan krēsls, tomēr skolēna kājiņas nedrīkst karāties gaisā! Tādēļ bērnam jānodrošina tāda mācību vieta, kur vai nu kājas atrodas pie zemes, vai arī zem tām jānovieto kaste,” iesaka Kristīne Stalīdzāne.

Bērna kājām nav jābūt novietotām precīzi 90 grādu leņķī, bet tā, lai pēdas būtu novietotas pilnā balstā un būtu nedaudz pavirzītas uz priekšu. Šādi sēžot, bērniņa augums būs novietots gandrīz precīzi.

2.Mugura jāiespiež krēsla atzveltnē

Vēl būtisks ir pareizs muguras novietojums, attiecībā pret krēsla atzveltni. Sēžot, bērniņa mugurai jābūt novietotai tuvu krēsla atzveltnei – tā, lai starp to un dibenu neveidotos tukšums! Pretējā gadījumā bērns noteikti lieksies uz priekšu. „Pareizi būtu sēdēt tāpat kā braucot automašīnā – dibenam jābūt maksimāli dziļi iespiestam krēslā – tad, bērnam sēžot, muguriņa būs taisnāka,” pamāca fizioterapeite.

3.Raugi, lai elkoņi „nekarājas gaisā”!

Rakstāmgaldam ir jābūt piebīdītam tik tuvu, lai bērniņš justos brīvi, bet tajā pašā laikā, lai viņa elkoņi nekarātos gaisā! „Ja bērniņam, sēžot pie rakstāmgalda, elkoņi pārkarājas pār tā malu, tas liecina par to, ka viņa pleci būs uzrauti un saspringti! Tādēļ bērniņa elkoņiem vienmēr jāatrodas uz rakstāmgalda,” skaidro fizioterapeite.  

Visus trīs iepriekšminētos faktorus jāņem vērā arī sēdinot bērnu pie pusdienu galda!

 Vēl fizioterapeite atgādina, ka būtu vēlams, ka, atrodoties pie rakstāmgalda, ik pēc 15, 20 minūtēm bērniņam būtu neliels pārtraukums, kura laikā piecelties no krēsla un nedaudz izkustēties.  

Vislabākais – individuālā konsultācija!

Lai gan sēdinot bērnu pie rakstāmgalda, viņam būtu jānodrošina viss iepriekšminētais, katram bērniņam stāja ir ļoti atšķirīga, līdz ar to individuāli var būt nepieciešami vēl kādi ieteikumi. „Mans ieteikums tomēr ir aizvest bērnu pie fizioterapeita, lai tas novērtē un pastāsta, kas konkrētajā gadījumā jāievēro, un kam jāpievērš īpaša uzmanība, un varbūt, lai uzraksta zīmi skolas sporta skolotājam, norādot, kādus vingrinājumus konkrētais bērniņš drīkst un kādus – nedrīkst pildīt,” iesaka Kristīne Stalīdzāne.

 Līva Zaksa, www.maminuklubs.lv

Vai , ņemot vērā iepriekšminēto, var teikt, ka tavam bērniņam ir nodrošināta piemērota sēdēšana pie rakstāmgalda?