Visādas mīlestības!

Parunāšu par mīlestībām, par to dažādību!

To, ka mazulis maina gandrīz visu tavu dzīvi un laiku pakārto tikai sev, nostādot savas intereses 2. vai manā gadījumā n-tajā plānā, zināju, bet ne tik ļoti to apjautu kā tagad. Manā dzīvē ir mainījies viss kopš Elizabetes piedzimšanas. Esmu iepazinusi to, kas ir mīlestība (patiesa un nesavtīga), to kā sieviete var mīlēt savu bērnu. Šī mīlestība nav salīdzināma ar mīlestību pret vīrieti. Manī ir mainījies viss, sākot ar attiecībām ģimenē, beidzot ar manu izskatu. Tagad manas attiecības ar māti ir uzlabojušās, ar vīru  tās arī ir kļuvušas harmoniskākas. Redzu viņā jaunas rakstura īpašības, kaut likās, ka pa šiem gadiem esam viens otru pamatīgi iepazinuši. Skatos un priecājos ar kādām acīm viņš raugās uz mūsu meitu, kā mīl viņu un dievina. Ticu, ka vīrietim arī šī ir pavisam jauna mīlestība, ne tāda kā pret sievieti, bet daudz dziļāka, patiesāka un nesavtīgāka.

Un ja reiz par mīlestību runājam, tad jāmīl arī sevi. Ar šo gan man ir sanācis nedaudz pagrēkot, jo pēc dzemdībām netīk vairs skatīties spogulī. Agrākā S izmēra vietā ir stabils M,pat ja ne L, kurš negrib krist nost tik ātri un viegli kā man gribētos. Arī apetīte man ir pārāk pat laba. Reizēm šķiet, ka es mīlu paēst. Patīk domāt ko varētu uztaisīt vakariņās, kādas gardas receptes pamēģināt. Laikam arī ēdiens ir veids kā realizēt sevi, vārbūt kaut kas ir nepiepildīts līdz galam, un tā ēšana ir sava veida kompensācija. Ar to man jāmēģina apjaust sevi, saprast kur tas āķis ir, un kapēc tā. 

Tā nu es te izklāstīju savus domu graudus par mīlestībām, bērnu,svaru un ēdienu. Jūsu kārta tagad!