Sveiki!
Šovakar pēc darbiem nolēmām braukt atveldzēties uz ezeru. Domāts - darīts! Caur veikalu pēc jogurtiņa uz ezeru. Esam klāt!
Pirmais pārsteigums (manā vērtējumā pozitīvs) - bezīpašnieka mantas. Respektīvi, smilšu mantas, kas vienkārši mētājās krastmalā. Bērnam prieks. Protams, spēlējās. Tad nu es nesaprotu - Vai kādam tās mantas nav vajadzīgas? Vai tās kāds atdāvina visiem? Forši, bet tad derētu kādu norādi. Piemēram, "nāc droši spēlējies!" vai līdzīgu.
Un nu par nepatīkamo. Skatos, divi puišeļi (vecumā 4 - 5 gadi) pa ūdeni "ņemās" ar piepūšamo. Viss forši, labi, bet... pēkšņi dzirdu, viens puišelis saka "pi..ars" uz to otru. Godīgi sakot, esmu ļoti nepatīkami pārsteigta. Vai tiešām tas ir normāli, ka tik mazi bērni publiski lieto tādus vārdus?
Mirkli vēlāk vēl nelielas pārdomas par bērniem. Pirmais, nevienam citam bērnam galvā nebija cepurīte. Man krastā galva karst. Vai tiešām vecāki vasarās nevelk bērniem cepures? It īpaši pie ūdens, kur saulīte vēl vairāk pievelk!
Turpinot - Cik ilgi bērnus laiž saulē? Skatījos dažiem divus, trīs gadus veciem pleci un rokas sarkani. Vai tas ir normāli bērniem ļaut apdegt? Un ko onkologi par to varētu teikt?
Un vēl - maza meitenīte (kas prot rāpot) dzīvojās pa smiltiņām ar pliku dupsīti. No vienas puses - kāpēc nē? No otras - vai tas ir droši tik mazu meitenīti ar atkailinātiem dzimumorgāniem likt smiltiņās? Cik zinu, pat apmazgājot ir jāmazgā no priekšas uz aizmuguri, lai "tur" nesaiet netīrumi.
"Kronis visam" divgadnieks "štopē" čipšus aiz vaigiem. Tajā brīdī sapratu, ka lūk kur rodās tās sirds un asinsvadu saslimšanas. Jāpiebilst, ka māmiņa pati čipšus "liek aiz vaigiem" un to var redzēt viņas ķermeņa aprisēs. Vai tiešām bērnam, kas vēl īsti nerunā būtu jādod čipši (parastie Ādažu)? Vai sāls (un citas čipšu garšvielas, piedevas) būtu jādod bērnam, kurš vēl varētu mātes krūti ēst?
Pēc tā visa diezgan loģisks ir jautājums - Vai tiešām esam tik pārāk pareizi? Sāli mājās gatavojot nelietojam, ārpus mājas, ja iespējams, bērna porcijai lūdzam to nepievienot. Cepurīti velkam galvā ārā ejot, tāpat kā krekliņu ar garām rokām. Ar pliku dupsi dzīvojamies mājās. Un, piedomājam, kā runājam.
Titulattēls: familyeducation.com
Mar_Mar
kerstyna