№48 Jolanta: Trakajiem pieder pasaule, un Mēs tādi esam!

20. Jan 2015, 17:42

Esmu tāda, kas smaida pat tad, kad to nevajag. Smaids ir manas laimes atslēdziņa, kas atslēdz jebkuras stingri aizslēgtās durvis, un pa tām ieplūst manis dotā siltā un prieka pilnā enerģija.

Man laikam ir divas krātuvītes, kurās glabāju visu priecīgo un skaisto, kas iekrāso manu ikdienu:

1. Pirmā ir anatomiskā - SIRDS+ATMIŅA

Šī krātuvīte glabā tik daudz skaistu un jauku atmiņu un piedzīvojumu. Atliek paņemt siltu tējas krūzi, atvērt logu, lai istabā ienāk svaigaiss pavasara gaiss, to ievilkt dziļi plaušās un visneiedomājamākie notikumi attaušas atmiņā. Varu sēdēt viena un pati pie sevis smaidīt, smieties, pārdzīvot....un apjaust, cik gan daudz notikumu vienas mazas cilvēka smadzenes spēj paturēt prātā. Ir reizes, kad šajās atmiņās dalos ar savu vīru, un abi kopā mēģinam atcerēties kāda notikuma detaļas, apspriest notikušo un izplānot kādu jauku pasākumu nākotnei. Taču arī esmu secinājusi, ka vīrieši tik daudz nemaz nemēdz atcerēties kā sievietes....tāpēc šī krātuvīte man ir personīga, un esmu priecīga, ka spēju tik daudz paturēt atmiņā, un savu bēdīgo un pelēcīgo dienu iekrāsot!

2. Otrā krātuvīte ir bilžu krātuvīte (flash, CD, portatīvā cietais disks, bilžu albūms)

Šķirstīt bilžu albūmus, mapes es laikam varu stundām ilgi, pat nemanot kā paskrien laiks, un apjaust, takš laiks iet gulēt. Bilžu krātuvītes galvenais operātors ir mans vīriņš, kurš ar savu prasmīgo spoguļaci prot iemūžināt gan ikdienas krāsainos piedzīvojumus, gan nopietnos dzīves mirkļus, kuri var pat krasi mainīt mūsu ikdienu, bet nepadarot to smagāku un neinteresantāku.

Mūsu ģimene spēj rast daudz prieka brīžu sīkumos:

- kartupeļu talka, kāpēc ne, sajūsma...gumijas zābaki, ērts plastmasas spainis...desmaizes un tēja no termosa...

- siena laiks....svaiga siena smarža, saules zaķi, grābeklis, zirga pajūgs, gandarījums...

tik daudz sajūtas, emocijas un garšas kārpiņas ar svaiga gaisa piemaisījums...vēl ilgi ar vīru nespējam atslēgties!

- Vīra meistarstiķis - kūpināta skumbrija. Tā mani un savus vecākus iepriecina mans vīrs reizi mēnesī, kad esam vecāku mājās latgalē. Kūpina un gatavo no visas sirds - mans Pavāriņš!

Atšķirībā no manis, prot eksperimentēt ar garšvielām, produktiem, izdomāt ko jaunu un nebijušu. Rabarberu vai ābolu plācenis...mmm...un sirds ir izkususi gardajā tiramisū kūkā...

- Savukārt mans arods slēpjas manās tortēs ar pašas vārītu krēmu, mūža mantojums, ko iedevusi un iemācījusi man mana mamma :) Fanu manām kūkām netrūkst!

- Vīrs zin ar ko mani VISVISVAIRĀK var iepriecināt - tā ir mašīna, stūrēšana....vējš matos. Viņš zin, ka pat 5 minūtes pie mašīnas stūres iepriecinās mani vairāk kā jebkas...un viņš zin, ka var likt man justies laimīgai, jo tas takš ir pats galvenais...būt laimīgiem...kā teicienā: "Pasaulei tu vari būt tikai kāda persona, bet kādai personai tu vari būt visa pasaule."

Izklaidējamies KOPĀ, jo tas mūs vieno....ceļojam, baudam svētkus, apgūstam ko jaunu, priecājamies...baudam otra sabiedrību, acu skatienu, apskāvienu....TAS VISS IR MŪSU PRIEKA KRĀTUVĪTE

Un Mūsu lielākais prieciņš ir mūsu Gustaviņš - jebšu mūzu mazais rezgalis Gūfijs :*

Kurš katru dienu rada prieka jūru mammai mājās un, lai uzlabotu tēta omu darbā iepriecinam ar prieka pilnām sms un mūsu smaidiem pievienotā bildē. Katrs mirklis ir skaists un neatkārtojams...un tas ir mūsu!

Prieka mirkļi ir jāķer, jo dzīve ir krāsaina un īpaša...un to ir jāizbauda...kā es parasti saku - Trakajiem pieder pasaule...un Mēs tik tiešām tādi esam!