Tā priekš manis vienmēr ir bijusi uzdrīkstēšanās

Esmu tajā vecumā, kad uz jautājumu par gadiem kautrīgi novērš skatienu, vienā vārdā, esmu tikai skaista ( savā ziņā) . Galu galā katram patīk savs , vienam meita otram māte.

Ja man jautās kapēc izlēmu uzrakstīt, godīgi nezinu, nezinu, tapēc ka ļoti gribās kautko mainīt, no otras puses bail, izstāstīt nevaru, ja nu tomēr es, nokrāsos kā papagailēnu un arī frizūru neizmainīsi vismaz pusgadu.

Ar mani ir tāpat kā ar daudzām sievietēm, šodien jā, bet tad tūlīt un tagad, rīt vairs nevajag, jo ir citas prioritātes. Man ir salīdzinoši plāni un taisni mati. Plāni tapēc, ka ļoti smalki, bet taisni, tapēc, ka tēvs nepacentās meitu palutināt ar saviem matiem un ar nožēlu nācās secināt, ka mati ir no mammas puses.

Lai ko jaunu izmēģinātu, man vienmēr ir bijis ļoti jāsaņemās, tad, kad biju 22. gadus veca, vienīgo reizi mūžā bija nogriezti īsi mati, es tam piekritu ar nosacījumu, ka bija ielikti ilgviļņi. Ar krāsošanu arī vairākkārt esmu eksperementējusi, bet gan sen. Tagad standartā, lai neredzētu dabīgo blondumu, krāsoju šķipsnas, pēdējais varoņdarbs, pie pierastajām gaišajām šķipsnām bija piekrāsotas arī sarkanīgas, man par brīnumu, acīs nekrita un pat diezgan labi izskatījās.

Pamatā nēsāju matus astē vai copē, jo tad tie netraucē, ar vaļējiem vienmēr ir licies, ka izceļās manas ne mazās ausis, kas mantojumā pie manis nonāca godīgi pēc sadalījuma, viena smukākā mammas, otra ar muzikālo dzirdi no tēva.

Ar nožēlu jāsecina, ka foto pilnā augumā man nemaz nav, jo nepatīk fotografēties. Esmu dāma, kam ir nedaudz vairāk kā modelei, vīrs parasti smejas, ka laba cilvēka ir jābūt daudz, tapēc secinu, ka esmu vidēji labs cilvēks. Kam bail no pārmaiņām, bet tuvojas 44 un ļoti jau gribas ko jaunu un ja nu pēc tam var izskatīties kādus gadus desmit jaunāka..........

Konkurss Sieviešu dienu gaidot: piedalies un laimē pārvērtības