Sievietes baidās uzzināt briesmīgo diagnozi

Atsaucība dzemdes kakla vēža skrīninga programmai Latvijā palielinās, tomēr tai būtu vismaz jādubultojas, lai būtu sasniegts minimāli nepieciešamais atsaucības līmenis – 75 procenti, kad var sākt gaidīt skrīninga programmas reālo ietekmi uz saslimstības un mirstības rādītājiem attiecībā uz dzemdes kakla vēzi, uzsver Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesore Ilze Vīberga.

Trīs gadu laikā atsaucība šiem valsts apmaksātajiem pakalpojumiem palielinājusies vismaz divas reizes, tomēr joprojām vērtējama kā zema, secina eksperti. Turklāt, pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem, 2012. gadā atsaucība uz izmeklējumiem samazinājusies – 11 mēnešu laikā pārbaudes veikušas 29 procenti sieviešu.

Dzemdes kakla vēža profilakses programma norit, izsūtot vēstules ar aicinājumu sievietēm no 25 līdz 70 gadiem veikt izmeklējumus, kurus finansē valsts. NVD dati liecina, ka 2011. gadā aicinājumam atsaukušās un pārbaudes veikušas 34 procenti sieviešu. Kopumā tās bija 62 796 sievietes, no tām 270 skrīninga laikā atklātas veselības problēmas un 16 gadījumos – jau vēža šūnas. Pagājušā gada 11 mēnešos pārbaudes veikušas vairāk nekā 50 000 sieviešu un vēža šūnas atrastas 15 sievietēm. Lai arī dzemdes kakla vēzis tāpat kā krūts vēzis, kas ir visizplatītākā onkoloģiskā saslimšana sievietēm Latvijā, ir diagnosticējams agrīni, lauvas tiesu vēža saslimšanas gadījumu – 46 procentus – atklāj novēloti – 3. un 4. stadijā. Gadā ar to mirst 150 sieviešu.

Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte veikusi pētījumus, lai noskaidrotu faktorus, kas motivē vai, gluži otrādi, kavē sievietes doties uz pārbaudēm un kas ietekmē novēlotu dzemdes kakla vēža diagnostiku. Profesore Ilze Vīberga stāsta, ka viens no visbūtiskākajiem vēža skrīninga apmeklēšanu kavējošiem faktoriem ir iedzīvotāju informācijas trūkums par šo programmu un par vēža profilaksi kopumā. «Iedzīvotāji nezina terminu «vēža skrīnings» un nezina, kā savlaicīgās vēža atklāšanas programmas ietvaros tiek organizētas pārbaudes,» stāsta ginekoloģe. Viņa citē aptaujās izzināto sieviešu viedokli, un to spilgti raksturo šis 58 gadus vecās sievietes no Ilūkstes novada teiktais: «Jā, es padomāju, ka nav nepieciešamības tādas. Nekas nesāp. Jūtos labi.» Viņa vēstuli saņēmusi, bet pie ārsta nav gājusi.

Savukārt vēzis novēloti atklāts, jo cilvēki neiet pie ārstiem, neveic ne tikai profilaktiskās pārbaudes, bet arī ilgstoši ignorē slimības simptomus. «Vēža saslimšanas novēloti atklāj arī tādēļ, ka cilvēkiem viņu pašsajūta un veselība nav prioritāte – tam pamatā lielākoties ir iedzīvotāju bailes veselības problēmu dēļ zaudēt darbu vai bailes no tā, ka finansiāli nevarēs atļauties ārstēšanās procesu,» uzsver I. Vīberga.

Dzemdes kakla vēža profilakses nedēļā, ko janvārī atzīmē visā Eiropā, Veselības ministrija, organizācija Papardes zieds kopā ar sadarbības partneriem aktualizē jautājumu par valsts apmaksātām pārbaudēm un aicina Latvijas sievietes atsaukties uzaicinājumiem un pārbaudes veikt, jo tas ir vienīgais veids, kā savlaikus atklāt saslimšanu, ko citādi sieviete ilgstoši var nepamanīt. Personisku uzaicinājumu radio reklāmā ierunājusi arī veselības ministre Ingrīda Circene. Viņa uzskata, ka dzemdes kakla skrīnings kopā ar 12 gadu veco meiteņu vakcināciju pret cilvēku papilomas vīrusu, kas izraisa dzemdes kakla vēzi, panāktu to, ka šī diagnoze būtu reta.

Redzot zemo sieviešu atsaucību, šogad plānota atkārtota kampaņa Pārbaudi veselību, valsts maksā! NVD Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja Līga Gaigala norāda: šogad sanāks arī dzemdes kakla vēža skrīninga ekspertu darba grupa, lai izstrādātu tā norises un kvalitātes uzlabošanas pasākumus atbilstoši Eiropas vadlīnijām. Daudz tiek gaidīts no ģimenes ārstiem, kuru jaunajos kvalitātes kritērijos iekļauti arī vēža skrīninga aptveres rādītāji.

***

Dzemdes kakla vēža skrīninga atsaucības rādītāji (% cik sievietes no uzaicinātajām aizgājušas uz pārbaudi)

2009 14,9

2010 15,3

2011 34,5

2012 11 mēnešos 29,3

* Saslimstība (gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem)

Inga Paparde, nra.lv