Saposties Latvijai par godu

Jau kopš bērnības 18.novembris man ir bijuši dubultsvētki, jo šajā dienā svinam ne tikai mūsu mīļās Latvijas dzimšanas dienu, bet arī mana brāļa vārda dienu. Pēdējos divus gadus gan dažādu apsvērumu dēļ esam svinējuši mājās. Man vienmēr ir bijuši sirdij tuvi tautiski apģērbi un citi aksesuāri. Tad nu mana mazā ģimenīte sapošas sev par prieku un Latvijai par godu. Mēs neesam pūļa pasākumu cienītāji un ļoti rūpīgi izvērtējam laikapstākļus un citus aspektus, dodoties uz publiskiem pasākumiem, jo meitai šogad ir tikai nedaudz vairāk kā gadiņš.

Bet tas, ka nedodamies ārpus mājas, neliedz pucēties. Jau pērn, kad meitai bija pusotrs mēnesis, pasūtīju mums vienotus aksesuārus - tētim tauriņu un mums matu lentas. Šogad gan meitiņai šuvēja uztapināja tādu pašu kā pērn, bet lielāku, jo iepriekšējā jau bija kļuvusi par mazu. Tāpat pie šuvējas pasūtīju meitiņai svārciņus, kuros svētku nedēļā saposās arī uz savu bēbīšu nodarbību. Kādam varbūt tas šķiet nevajadzīga un lieki tēriņi, bet man to vajag. Reizēm pat šādi mazi sīkumi sagādā lielu prieku, un vieš pārmaiņas ikdienas rutīnā, kad nereti pucēšanai nepiešķiram tik lielu nozīmi. Meitiņa gan vairs nav mazs bēbuks, kuram var uzlikt banti un tā tur arī paliks. Banti cītīgi ņēma nost, bet mums sanāca tik jaukas un sirsnīgas fotogrāfijas piemiņai.

Un kā tad mēs pavadījām dienu? Mājās, rotaļājāmies, pavadījām laiku kopā,ieritinājāmies zem siltas segas un pa televizoru noskatījāmies gan militāro parādi, gan lāpu gājienu, gan svētku uzrunas, gan arī salūtu. Publisko pasākumu apmeklēšanu atstāsim nākamajam gadam, kad arī meitai būs lielāka un varēsim paskaidrot šo svētku nozīmi. Patriotisms un mīlestība pret valsti nāk no ģimenes. Tas ir mūsu vecāku rokās to ieaudzināt bērnos, stāstot par mūsu valsts skarbo likteni. Lai kur arī mēs būtu, lai ko arī darītu, tā sajūta jau nāk no sirds. Cienīsim viens otru un saskatīsim pozitīvo savā ikdienā, jo mēs paši esam tie, kuri veidojam savu valsti. Tikai mēs paši to varam padarīt labāku un stiprāku. Un novērtēsim brīvību pašiem lemt par savu dzīvi, pašiem pieņem lēmumus, kas ne vienmēr bijis tik pašsaprotami.

Svētku galdā šogad bija Staburadzes kūka, bet nākamgad noteiksi mēģināsim pagatavot paši latviskās noskaņās.

Tā mums veicās ar fotogrāfēšanos. Karodziņu izgatavojām bēbīšu nodarbībā, no skolotājas dotajiem materiāliem. Nav ideāls, bet meitiņa pati ar iesaistījās gatavošanā.