Ķermeņa masāža
29.04 15:30-16:30
Brīvo vietu skaits: 1
Labdien!
MK mani pazīst ar niku Gucci 123.
Saka, lai kļūtu par varoni, nevajag daudz, tikai nedaudz drosmes, veiksmes un vēlmes, taču, lasot citu Dienas varoņu topikus, sapratu, ka nemaz nav tik vienkārši. Savā ziņā, lai kļūtu par Dienas varoni (ar labām sekmēm), ir nepieciešams būt atklātai/m pret sevi un arī citiem, analizēt un domāt… Un tas ir īsts izaicinājums:)
Mans privātais/publiskais CV
Mans vārds ir gaužām īss un latvisks: Ilze
Esmu pilnas slodzes strādājoša māmiņa: vismaz 24x7, un reizēm, šķiet, ka vēl vairāk!
Mani mīļotie vīrieši: dzīves biedrs (Armands) un dēliņš (Gustavs).
Mājdzīvnieku nav, izņemot skābuma mušiņas rudenī, kas riņķo virs āboliem un bumbieriem, viens zirneklītis vannas istabā, kas jau pošas uz ziemas miegu.
Hobiji: sastādu grāmatas, ceļoju ar ģimeni, nodarbojos ar sportu.
Patīk: vērot savu bērnu, kafija ar pienu, organizēt izklaides pasākumus (kolēģiem, tuviniekiem, draugiem), labs un viegls vīns, spa un ūdens procedūras, jaunas garšas jaunos restorānos, lauki un plašums, radošas nodarbes.
Nepatīk: vienmuļš darbs, negācijas jebkurās izpausmēs, siļķes un nēģi, saldumi, zaļā tēja, gari pārgājieni, neracionāli lēmumi, nestabilitāte jebkurās izpausmēs, nekārtība un netīrība.
Ceru, ka šo pārbaudījumu izturēšu ar godu! Uz sarakstīšanos, Gucci123
Pagaidām vēl bērnus negribu. Varbūt vēlāk😀
Sveika!😀
Ar dzīvesbiedru iepazinos savā darba vietā, bijām kolēģi.
Vārdiņu bērnam izvēlējos es (kopā bija izdomāti 7 varianti), jo diezgan agri uzzināju, ka gaidam puisīti😀 Dzīvesbiedrs gribēja ieraudzīt mazuli un tad saprast, vai vārdiņš der/neder? Pēc Gustaviņa dzimšanas viņš piekrita, ka šis ir vislabākais vārdiņš😀
Tas ir atkarīgs no sievietes vecumposma un vajadzībām. Ja sieviete ir jaunā māmiņa, vajadzētu izlasīt vismaz 1 labu (uzsvars uz vārdu "labs"😉 grāmatu par bērna attīstību, vajadzībām, audzināšanu, piebarojumu, mentalitāti u.tml. tēmām. Ja sieviete strādā kādu noteiktu amatu vai aizraujas ar noteiktām lietām, būtu vērtīgi izlasīt to literatūru, kas attiecas uz šīm sfērām (redzesloka paplašināšanai). Pusaudzim (neatkarīgi no dzimuma) noteikti vajadzētu izlasīt grāmatu par etiķeti un uzvedību, jo lielākajai daļai jauniešu trūkst šādu zināšanu. Ir redzēts, ka jaunieši nezina, kurā pusē šķīvim ir jāliek dakšiņa un kurā - nazis. Tāpat šajā vecumposmā (neatkarīgi no dzimuma) būtu aktuāli mācīties gaumi - krāsas, salikumus, stilus, make-up, jo ir novērots, ka mūsdienās jauniešiem trūkst izpratne par to, kas ir/nav gaumīgi un pieklājīgi. Esmu redzējusi, ka pusaudzes uzkrāsojas tik traki un pēc tam brīnās, ka viņas notur par attiecīgās profesijas pārstāvēm. Protams, būtu vērtīgi izlasīt ne tikai praktiska rakstura literatūru, bet arī kādu grāmatu, no kuras var gūt vērtīgas atziņas, piemēram, man ļoti patika grāmata: Elegance (Ketlīna Tesāro) - vērtīgākais ir: kā praktiskas lietas savienot ar emocionālām sfērām. Protams, arī man ir savi favorīti no rakstniekiem: Dž. Darels (ļoti laba literatūra bērniem un jauniešiem), A.Kristi (interesanti un sievietes stilam neparasti kriminālromāni un psiholoģiskie romāni, īpaši patika Austrumu ekspresis, Noslēpumainais misters Kīns, Milža barība). protams, izlases veidā vajadzētu pārzināt arī nacionālo un ārvalstu klasiku, sākot no Raiņa un beidzot ar Šekspīru.
Sveika!
Katra izvēlās savu ģimenes un audzināšanas modeli. Zinu, ka man tas neder. Varbūt kādai citai tas ir ideāli piemērots. Taču klupšanas akmens ir bērns - vecākiem jābūt pārliecinātiem, ka viņu izvēle bērnam ir vislabākais (vislabāk būtu konsultēties ar kādu speciālistu), nevis savu ambīciju un iedomu realizēšana. Kāpēc jautājums ir tieši par 4.klasi, īsti nesaprotu, taču pieļauju, ka ir īpaši iemesli, kāpēc ir šāda izvēle. Es to noteikti neizvēlētos, ja vien nebūtu kāds nopietns arguments vai speciālista atzinums.
Sveika!
Šobrīd pirmā spontānā atbilde - bez sava dēliņa, jo viņš ir manas pasaules centrs😀 Otra atbilde - bez darba, jo darbs ir tas, kas mani motivē, es nevaru nestrādāt. Vēl - bez komunicēšanās un iziešanas sabiedrībā - man tas ir nepieciešams. Kad biju bērna kopšanas atvaļinājumā, man pietrūka tieši tā. Protams, arī ne bez Maslova piramīdas pamatvajadzībām un tiem cilvēkiem un tām vērtībām, ko katrs sev dzīvē esam izvēlējušies un definējuši😀
P.s. Vai gribētu vēl bērniņus?
kādi ir tavi uzskati par sievietēm, kuras karjeras vietā dod priekšroku sēdēt mājās un audzināt bērnus līdz skolas vecumam? vai arī, kas bērnus skolo mājās un audzina mājās līdz 4. klasei? vai pati būtu gatava to darīt?
Sveika! Humoram: tas ir labi vai slikti?😀
Ja būtu 8.nedēļas diena, es noteikti izgulētos, jo guļu caurmērā 7 stundas diennaktī (it kā nav maz, bet man ir visai trausls miegs laikam tāpēc, ka 2,2 gadus baroju bērnu ar krūti arī nakts laikā un tas ir savā ziņa pieradums mosties un paskatīties, vai viņš nav nospārdījies, vai viss ir ok), izdarītu tos darbiņus, ko nevaru paspēt citā laikā, piemēram, izšķirotu bērna drēbes, kas viņam jau par mazu u.tml. un, protams, pavadītu vēl vienu brīvdienu ar mazo dēliņu😀
Sveika!
Būs turpinājums... Gaidu savu iedvesmu, lai turpinātu pētīt un aprakstīt datumus😀
Sveika!
Atkarīgs no situācijas: varu būt skarba, ciniska utt. Lielākoties tomēr esmu mīļa😀
Sveika! Paldies par atzinību😀 Laika gaitā esmu iemācījusies izteikt viedokli arī tad, ja tas nesakrīt ar apkārt esošo domām. Tagad piestrādāju pie tā, kā to pasniegt😀
Savienot pilna laika darbu ar bērna audzināšanu palīdz pašdisciplīna, kuru slīpēju katru dienu, un detalizēta plānošana (to esmu attīstījusi, pateicoties savai profesijai). Pēc rakstura esmu karjeriste, tāpēc gribēju atgriezties, un savienot darbu ar mājām bija man ļoti liels izaicinājums. Otrs, kas man palīdzēja, mana bērna disciplinēšana - to sāku ļoti agri, jau no viņa dzimšanas veidoju režīmu un paradumus (regulāra ēšana, gulēšana, mazgāšanās, aktivitātes u.c.). Tāpēc, jo lielāks aug bērns, jo vieglāk man ir - zinu, kad un ko viņš darīs, kas ļauj man plānot savu un viņa laiku. Trešais - mani vecāki, kas ir mans lielākais atbalsts. Viņi mani vienmēr ir atbalstījuši gan pirms bērna dzimšanas, gan pēc tam (vēl vairāk) un uz viņiem es varu paļauties par 1000%. Kamēr strādāju, viņi bērnu izņem no dārziņa, ved uz pulciņiem, izklaidē, baro, audzina - dara visu to, ko vajadzētu darīt man, bet ko darba dēļ - izdarīt nevaru. Cerutais - kad paliku stāvoklī, uzreiz noalgoju sievieti, kas man palīdz mājas darbos - uzkopj māju, gludina veļu. Līdz ar to esmu brīva no jebkura mājas soļa. Gribētu visas meitenes iedrošināt, ka tas nemaksā dārgi, bet laiks, ko jūs iegūstat, ir daudz vērtīgāks un dārgāks par mājas soļa apdarīšanu.
Nē, spēki pagaidām nav zuduši un rokas nav nolaidušās, jo maksimāli esmu sev atvieglojusi ikdienu un man ir laba motivācija cīnīties😀 Spēku rodu savās vēlmēs, iegribās, kaprīzēs - tas ir labs motivators kaut ko sasniegt, jo nospraužu mērķi un eju uz to!
Sveika! Paldies par uzslavu😀
Wow, labs jautājums👍 Mana ikdiena pirms Gustaviņa piedzimšanas bija krasi atšķirīga no tās ikdienas, kas bija bērna kopšanas atvaļinājuma laikā un pēc atgriešanās darbā. Pieņemu, ka jautājums ir par ikdienu, kura ir šobrīd - pēc darba gaitu atsākšanas.
Nu tad tā:
1) rīts sākas 06.00, kad ceļos kopā ar bērnu. Rīta cēliena laikā jāpaspēj pašai sataisīties darbam, bērnam jāveic ikrīta masāža, jānomazgā dušā, jāapģērbj, jāpabaro.
2) pēc stundas izejam no mājas un dodamies uz dārziņu. Par laimi Gustaviņam dārziņš patīk, un mums par šo nav domstarpību.
3) no pirmdienas līdz piektdienai lielāko dienas daļu pavadu darbā (8 darba stundas). Tā kā man ir radoša profesija (esmu arī neliels pusvadītājs), garlaikoties darbā nesanāk un ir arī samērā liels atbildības līmenis.
4) pēc darba dienas dodos pie vecākiem pakaļ Gustaviņam. Tad sākas mana otrā maiņa. Priecājos, ka vecāki mani vienmēr sagaida ar siltām vakariņām.
5) vakarā, ja ir labs laiks, dodamies pastaigā (pie mājas, Mežparkā, Jūrmalā vai kur citur); ja laiks ir slikts - izklaidējamies telpās (mājās, Go Planet, Lido vai kur citur). Cenšos pēc darba dienas izvēdināt galvu kopā ar bērnu.
6) ja vakars ir mājās, tad parasti sagaidam tēti un tad kopā gatavojam ēst vai spēlējam spēles, zīmējam, rīkojam sacīkstes ar mašīnītēm - darbojamies radoši.
7) 20.00 Gustaviņam ir ikvakara rituāls - masāža, mazgāšanās, vakara pasaciņa un čuča.
8) tad sākas mans brīvais laiks kopā ar dzīves biedru😀
Piektdienas ir manas laimīgās dienas, jo esam tā iekārtojušies, ka pāris stundas nedēļā (vienu vakaru) pavadam kopā ar dzīves biedru divatā. Pa nakti Gustaviņu nekur un nekad neesam atstājuši, jo uzskatam, ka bērnam ir jābūt kopā ar saviem vecākiem.
Brīvdienas mums ir īpaši krāsainas:
1) Gustaviņam sestdienās ir baseins (kopš 10.mēnešu vecuma) ar personisko treneri, kura apmeklējumu izlaist nedrīkst.
2) Gustaviņam svētdienās ir vispārattīstošā vingrošana Olimpiskajā sporta centrā, kura apmeklējumu arī izlaist nedrīkst.
Pēc treniņiem brīvais laiks tiek pavadīts kopā. Cenšos viņa dienu nepārsātināt, lai nav daudz lieku iespaidu. Mans dzīves biedrs vienu brīvdienu pavada kopā ar savu meitu no iepriekšējās laulības.
Lielos vilcienos kopš bērna piedzimšanas viss mans brīvais laiks paiet kopā ar bērnu. Protams, ir lietas, ko daru bez viņa: iepērkos, apmeklēju skaistumkopšanas procedūras, sastādu grāmatas u.tml. Tādos brīžos Gustaviņš paliek ar maniem vecākiem.
Runājot par restorāniem, mans dzīves biedrs ir gardēdis un, protams, šajā ziņā lutina arī mani. Mūsu iecienītie restorāni ir: "Biscuit" - glamūrs ar internacionālu piegaršu un "Navat Club" - nedaudz mazāks glamūrs (virtuve līdzīga Biscuit, tikai ar uzbeku "piesitienu" - abiem vieni īpašnieki, tāpēc nav lielas starpības, izņemot cenas), interesantu garšu kombināciju var atrast "Ostas skatos", bet nepatika interjers - jutos kā ofisā, "Ratatui" - ļoti interesants franču restorāniņš, intīms, "Baku" - interesants miksējums austrumnieku gaumē ar labu interjeru, "Garage" - ēdienkartē nav izvēles, jo ir pieejams tikai dienas piedāvājums, "Kabuki" - iespējams, labākie suši Rīgā. Uz restorāniem pārsvarā ejam divatā, bet esam gājuši arī ar bērnu, piemēram, svētkos, korporatīvos pasākumos. Gustaviņam viņa vecumā ir grūti sēdēt uz vietas un viņu neaizrauj ilgstoša zīmēšana vai spēļmantiņas, tāpēc, ejot uz restorānu ar bērnu, vienmēr jārēķinās ar bizenēšanu apkārt, interjera pārkārtošanu, ielaušanos virtuvē, maisīšanos pa kājām oficiantiem... Daudz kas ir atkarīgs no restorāna personāla, pret mums vienmēr bijusi pozitīva un iecietīga attieksme. Lielākajā daļā restorānu tomēr domā arī par mazajiem apmeklētājiem😀
Sveika,kāds dabas cilvēks tu esi skarba vai mīļa?
Paldies cenšos😀 Apzinos, ka man piemīt savdabīgs perfekcionisms, kas bieži vien arī apgrūtina dzīvi, jo tā veic savas korekcijas.
Malacis Tu esi! Vienmēr ar interesi izlasu Tavus blogus!
Labs rītiņš!
Paldies, lai tev arī jauka un izdevusies šī diena👍
Labprāt sastādu grāmatas, kuru tēmas man pašai ir tuvas. Drīz iznāks mana grāmata par bērna piebarojumu. Ļoti interesanti bija sastādīt grāmatu: Veiksmīga vīrieša tēls (laba dāvana jebkuram vīrietim), Dabas līdzekļi veselībai un skaistumam. Praktiski padomi. Mitoloģijas vārdnīca. Prāta spēles (divi izdevumi). Tas ir mans hobijs un vaļasprieks, ne pamata darbs.
Labrīt.
ļoti feins pieteikum 😀
LAi izdevusies tev ši diena 🌷🌷
Mans jautājums Tev - Kādas grāmatas Tu sastādi?