Riska faktori un risinājumi jutīgiem zobiem

Riska faktori un risinājumi jutīgiem zobiem

27. Mar 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Nepatīkams zobu jutīgums parādās pat no auksta gaisa? Zobi necieš ne karstu, ne aukstu, ne skābu, un pat zobu tīrīšana ir mokoša? VCA Dent zobārste  Tatjana Pētersone un “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone skaidro , kāpēc tā un ko darīt, lai novērstu zobu jutīgumu. 

Ja regulāri jūtamas asas, dūrienam līdzīgas sāpes, piemēram, dzerot karstus vai aukstus dzērienus, ir pienācis laiks apmeklēt zobārstu. Dažreiz zobu jutīgums var parādīties arī, piemēram, no saldskābiem ēdieniem vai pat auksta gaisa. „Lai varētu ārstēt zobu jutīgumu, ir svarīgi noskaidrot cēloni,” saka VCA Dentzobārste Tatjana Pētersone.

Emalja par plānu?

Zobu emalja ir ciets, aizsargājošs slānis, kas pasargā zobu un nervu galus tajā. Kad emaljas slānis ir plāns, nervu gali nav aizsargāti no ārējās ietekmes un asi reaģē uz jebkādu kairinājumu. Ja zobi ir jutīgi, iespējams, daļa no emaljas ir nodilusi.

Lai novērstu vai apturētu šos bojājumus, jāievēro daži pamatnosacījumi un jānovērš riska faktori.

·         Neberz zobus pārāk stipri! Pārlieku intensīvi tīrot, iespējams, no zoba virskārtas atdalās vairāk nekā tikai aplikums. Emaljai var kaitēt arī nepareiza zobu tīrīšanas tehnika, tāpēc var veidoties zoba kakliņa emaljas nodilums jeb tā saucamais ķīļveida defekts. Piemēram, tīrot zobus no vienas puses uz otru ar spēcīgu horizontāli vērstu kustību, var ātrāk atkāpties smaganas, atklājot ārējai ietekmei īpaši jutīgu zoba daļu. Taču tieši jutīgajiem zobiem ir svarīga kārtīga mutes dobuma higiēna. Lai emalja būtu tīra un stipra, ieteicams izmantot vienkāršu, vēlams, maigu (soft) zobu birsti un tīrīt 45 grādu leņķī pret smaganām, slaukošām kustībām.

·         Izvairies no skābinātiem un saldinātiem ēdieniem un dzērieniem. Gāzēti dzērieni, lipīgās konfektes (karameles, ilgi sūkājamās, arī želejkonfektes), ogļhidrāti ar augstu cukura saturu – šiem kārumiem ir negatīva ietekme uz emalju.

Tā vietā priekšroku vajadzētu dot:

ü  ar šķiedrvielām bagātiem augļiem un dārzeņiem, kas nav skābi;

ü  sieram;

ü  pienam;

ü  bezpiedevu jogurtam.

Šie produkti palīdz līdzsvarot mutes dobuma mikrofloru. Var arī dzert zaļo vai melno tēju vai lietot košļājamo gumiju bez cukura. “Noteikti svarīgi ievērot pauzes starp ēdienreizēm! Tas ir labi ne tikai svara kontrolei un veselībai, bet arī zobiem. Siekalas izcili veic zobu uzkopšanas darbu starp ēdienreizēm, tos pasargājot. Jāpatur prāta, ka pēc skāba produkta ēšanas nevajadzētu steigties ar zobu tīrīšanu. Jāpagaida aptuveni stundu. Tā var izvairīties no emaljas traumēšanas zobu tīrīšanas laikā,” saka „Mēness aptiekas” pieaicinātā eksperte zobārste Tatjana Pētersone.

·         Pārliecinies, vai miegā negriez zobus. Laika gaitā zobu griešana jeb bruksisms rada emaljas nodilumu. Dažreiz stresa novēršana var apturēt vai ievērojami mazināt šo problēmu. Ja tas nelīdz, zobārsts var izgatavot zobu kapi. Ja problēma ir nopietna, ieteicams atkārtoti apmeklēt zobārstu, lai pārrunātu, kā vēl var uzlabot zobu stāvokli. 

·         Paņem pauzi zobu balināšanā. Mēģinot iegūt pērļu baltus zobus var iedzīvoties jutībā. Par laimi, jutīgums, ko izraisa balināšana, parasti ir īslaicīgs. Tāpat jāuzmanās no baltinošām zobu pastām, kas ir abrazīvas un var kaitēt zoba emaljai. Konsultējies ar savu zobārstu par to, kā zobu balināšana ietekmē un vai tā tiešām ir jāturpina. 

Meklē problēmas sakni!

Dažreiz zobu jutīgums var liecināt par citām problēmām. Lūk, dažas no tām! 

·         Dabiska smaganu atkāpšanās. Vecumā pēc 40 gadiem, iespējams, ka smaganām ir novecošanās pazīmes – tās atkāpjas no zobiem un atklāj zobu saknes. Saknēm nav emaljas, kas tās aizsargātu, tāpēc tās ir daudz jutīgākas nekā pārējais zobs.

Smaganu atkāpšanās var liecināt arī par kādu smaganu slimību.

·         Smaganu slimības. Aplikums un zobakmens uzkrāšanās var likt smaganām atkāpties. Arī smēķēšana var izraisīt smaganu slimības. Lai to novērstu regulāri jāapmeklē zobārsts un zobu higiēnists. Smagākos gadījumos nepieciešama ārstēšanās pie periodontologa, kas ietver zobakmens un aplikuma noņemšanu. Dažos gadījumos var būt nepieciešamas zāles vai operācija.

·         Ieplaisājis zobs vai plomba. Aizlaužot zobu, tas var ieplīst līdz pat saknei un zobs var sākt reaģēt uz aukstumu. No zoba bojājuma dziļuma būs atkarīgs tas, kā to varēs izārstēt. 

Ārstēšana

Kad ir atrasts problēmas cēlonis un uzsākta ārstēšana, zobārsts var piemeklēt atbilstošu kopšanas režīmu un līdzekļus, kas palīdzētu tikt galā ar simptomātiku. Populārākie veidi: 

·         zobu pasta jutīgiem zobiem;

·         fluora gels;

·         plombes;

·         hermētiķi;

·         desensibilizējošas pastas (neizmanto ar zobu birsti!);

·         zobu kape, aizsargājot zobus, ja tos miegā griez.

„Svarīgi arī neizvairīties no zobu kopšanas zobu sāpju dēļ. Ikdienas kopšanas ignorēšana var tikai pasliktināt situāciju, tādēļ zobi jātīra ar zobu suku un zobu diegu divas reizes dienā,” piekodina “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone un, skaidro, ka jutīgu zobu kopšanai

aptiekās ir pieejamas vairākas zobu pastas un mutes skalojamie līdzekļi. “Nereti šāda veida zobu pastās ir bioaktīvi mikrokristāli, kas var līdzēt jau bojātai zobu emaljai. Aptiekā var jautāt arī pēc mutes skalošanas līdzekļa, kas satur fluorīdu un papildu vielas – tās samazina zobu jutīgumu, kas rodas saskarē ar karstu vai aukstu ēdienu vai dzērienu. Šīs vielas rada pārklājumu, kas aizsargā zobus no ārējiem kairinātājiem.”