Psiholoģe: depresija skar pilnīgi visas dzīves sfēras!

Depresija ir izplatīts psihisks traucējums, kam raksturīgs nomākts garastāvoklis, intereses un prieka zudums, vainas un bezjēdzīguma izjūtas, miega un ēstgribas traucējumi, pazemināta enerģija un vāja koncentrēšanās (PVO).

Konsultē psiholoģe Diāna Zande.

Kā apgalvo speciāliste, depresiju ļoti būtiski prast atšķirt no vienkārši slikta garastāvokļa. „Slikts garastāvoklis nāk un iet, bet depresija ir nopietns un ilgstošs veselības traucējums. Dažādos psihiatrijas pētījumos un literatūrā atrodams teiciens, ka depresija ir psihiatrijas iesnas. Tātad, tas ir ļoti izplatīts veselības traucējums,” skaidro Diāna Zande.   

Svarīgi saprast, ka depresija skar pilnīgi visas dzīves sfēras. Nevar būt tā, ka depresija piemeklēt atrodoties mājās, bet ciemojoties pie draugiem vai dodoties uz veikalu, tās nav. Šajā gadījumā tas būs vai nu nomākts garastāvoklis vai kādas reakcijas, bet ne depresija!

Depresijai ir trīs pakāpes: tā var būt viegla, vidēja vai smaga.

Vāji izteiktas jeb vieglas depresijas gadījumā cilvēkam ir novērojami depresijas simptomi, bet tie viņa dzīvi ļoti neapgrūtina. Viņš jūtas slikti un ir grūti, tomēr cilvēks ir darbspējīgs.

Vidējas depresijas gadījumā zūd darba kvalitāte un tās dēļ bieži vien nepieciešama darba nespējas lapa. Cilvēks nespēj strādāt, no rītiem nevar piecelties, bet vakaros nespēj iemigt.

Dziļa depresija savukārt ir nopietna depresijas forma, kam nepieciešama arī nopietna un ilgstoša ārstēšana.  

Psiholoģe Diāna Zande stāsta, ka cilvēks savā dzīvē var piedzīvot tikai vienu epizodi, kurā viņš atrodas depresīvā stāvoklī un izjūt tās simptomus, bet tajā pat laikā viens no depresijas riskiem ir iespējamība atkārtoties. „Gadījumā, ja cilvēks depresiju jau reiz ir piedzīvojis, pastāv lielāks risks, ka viņš to varētu piedzīvot vēlreiz,” zina teikt psiholoģe. 

Vēl psihiatrijā izšķir vienu no depresijas veidiem – bipolāros traucējumus. Tie raksturojami kā viļņveidīgi, cilvēka garastāvokļa un uzvedības traucējumi ilgstošā laika periodā. Šajā gadījumā ilgstošu laika posmu, piemēram, trīs mēnešus pēc kārtas, cilvēks izjūt depresijas simptomus un nospiedošu sajūtu, bet tad piedzīvo, tā saukto, „maniakālo” jeb uzbudinājuma fāzi, kad viņš uz ilgāku laiku kļūst pārmērīgi aktīvs.

Daļa cilvēku bipolāros traucējumus var izjust kā vāju depresiju un arī vāju uzbudinājumu, bet citiem depresīvās izjūtas var būt ļoti spēcīgas un pēc tam viņi var piedzīvot arī ļoti izteiktu uzbudinājuma fāzi.

Pastāv dažādi depresiju veidi: daudziem jau zināmā pēcdzemdību depresija un depresija menopauzes laikā. Tāpat iespējama depresija, kuras cēlonis ir kāds zaudējums un sēras, ar kurām cilvēks nespēj tikt galā. Vēl viens no depresiju veidiem ir sezonālās depresijas, mainoties gadalaikiem. Tipiski, tās piemeklē rudenī un pavasarī. Tāpat pastāv arī tumsas jeb Ziemeļu depresija, kas rodas saules trūkuma dēļ.

„Lai gan dažkārt cilvēkiem šķiet, ka viņi paši spēj noteikt to, ka viņus piemeklējusi depresija, patiesībā, lai to diagnosticētu, ir nepieciešams speciālists, bet vēlāk depresiju nepieciešams arī ārstēt. Turklāt gadījumā, ja tā nav smaga, depresiju izārstēt iespējams samērā viegli,” tā Diāna Zande.

Sieviešu Klubs