Promenāde

Pie vakariņu galda šovakar aizsākās saruna, kā ir dzīvot dzīvoklī un kā mājā. Vidējais bērns teica, ka viņš negribētu dzīvot dzīvoklī, uz ko pretī atbildējām, ka pavisam maziņš viņš tā ir dzīvojis. Lai nebūtu ilgi un dikti jāstāsta, kas un kā, liku visus 3 bērnus iekš auto un vedu pāri upei uz  Ķengaragu-vietu, kuru atstājām pirms gadiem 8.

Tā īsti nemaz arī nav skaidrs, kur šis Rīgas rajons pie tāda vārda ticis. Nosaukuma izcelšanās tiek skaidrota dažādi: gan ar šeit 16.gs. dzīvojošā zemnieka vārdu (Ķenga), gan nosaukuma lībisko izcelsmi – “kurpju rags”.

Lai nu kā, auto atstāju pie bijušās Sarkanā Kvadrāta ēkas Maskavas ielā 322. Var arī pretējā pusē pie t/c Dole, ja tur šķiet ērtāk un drošāk. Tāpat pavisam ērta nokļūšana uz Ķengaragu ir ar 3., 7. vai 9. tramvaju.

Tātad atstājuši auto, dodamies upes virzienā pa šauru, bedrainu ieliņu, un man šķiet, ka nekas nav mainījies pa šiem gadiem, līdz priekšā ieraugu metāla margas. Tur arī ir Daugavas promenāde, par kuru esmu dzirdējusi. Pagriežamies Ogres virzienā. Puikas var skrituļot-ir ļoti labs celiņš, kas sadalīts 2 joslās-gājējiem un braucējiem. Pēc nepilna kilometra priekšā pamanam 3 stāvus augstu metāla torni. Izrādās, - tas ir putnu novērošanas tornis. Super! Kāpjam tik augšā. Viscaur metāls, tāpēc arī skan dikti skaļi (lielais kāpa ar skrituļslidām). Mazā man pie rokas arī viegli tiek augšā. Bišķin bailīgi jau ir, jo visu var zem kājām redzēt cauri. Tornī izvietoti informatīvi stendi, kur smelties ziņas, kādas tad putnu sugas šajā apkārtnē var ieraudzīt. Izrādās,nemaz ne tik maz (ap 50!).ārā sāk līņāt, un ir vējains, tādēļ nolemjam kāpt lejā, bet nākamreiz noteikti jāņem līdzi binoklis, lai varētu labāk redzēt, kas tad īsti lido virs Daugavas, kā arī peld pa niedrājiem. Abi lielie bērni no uz stendiem attēloto putnu sugām atrod vismaz 4.  Redzam arī tālumā, kā paceļas lidmašīna tur, pāri upei, lidostā. Bet debesis pavisam intresantas, kā kvēlo.

Apakšāarī uzstādīta tāda kā tāfele, kur iespējams kaut ko uzrakstīt. Kādiem tā mērķiem paredzēta, nesapratām. Nokāpuši lejā, dodamies atpakaļ pa promenādi centra virzienā. Mūsu ceļā sastopam gan riteņbraucējus, gan skrituļotājus, gan ļoti daudz skrējēju, kā arī vienkārši ļaudis, kas pastaigājas. Acīmredzot, šī ir vietējo iedzīvotāju ļoti iecienīta atpūtas vieta. Uz Sarkanā Kvadrāta lielās teritorijas apkārt apjoztās sētas sienām koši un krāsaini gleznojumi.  Pēc parakstiem spriežot, kādas mākslas skolas audzēkņu darbi. Tā kā vēlāk savā ceļā satiksim daudz kaķu, kas ložņā gar upi, saprotam, kāpēc tie figurē arī mākslas darbos, tāpat daudz kuģu un jahtu attēlojumi, bet mums, mammām, tuvāks droši vien šis:)  Mani puikas arī izvēlas savai acij tīkamākos un noskaņojumam atbilstošākos.

Pa kreisi, protams, Daugava, kurā ik pa laikam pamana kādu putnu peldam. Līdz nogājuši kādu gabalu, priekšā ieraugām gulbju, pīļu, kaiju barus.  Ļoti, loti daudz putnu vienuviet. Gulbjus saskaitījām ap 70. Puikas, paķēruši maizes klaipu, pa speciāli izveidotu ceļu upes iekšienē, skrien tuvāk putniem. Un tie kā badā peld straumēs pretī bērniem, lai pirmie pagūtu satvert kādu gabaliņu ēdiena.Īstenībā tik ļoti pieraduši pie cilvēkiem, ka pat norokas ēd. Gulbji! Ir jau skaisti tie putni-tik cēli un graciozi! Pat lietus mūs nespēj aizbaidīt un traucēt šī skaistuma baudīšanu. Žēl, ka līdzi bija paņemts tikai viens baltmaizes kukulītis. Domāju, ka tur droši varētu vismaz 10 reizes vairāk izbarot. Ļoti interesanti vērot tos, kā tie cīnās par barību un kā otram dod priekšroku. Sava hierarhija un savas attiecības.

Tālāk dodamies pāri tiltiņam, zem kura atrodas Ķengaraga jeb Elles dīķis. Pa vidu tam ir maza saliņa. Atceros, agrāk dīķī bija ieviesušies bebri, ar kuriem visi dikti cīnījās. Šodien mēģinājām kādu astaini saskatīt, bet veltīgi. Varbūt arī izcīnīja tos no dīķa.

Blakus dīķim ieraugām rotaļu laukumu. Tur pat ir uzstādīti 2 galdi tenisam. Superīgi. Lai arī lietus mazliet saliedējis aprīkojumu, tāpat katrs rāpelējamies un izmēģinām, ko nu te iespējams sadarīt.

Šeit arī uzstādīts piemineklis-metālisks velosipēds, kas vēsta, ka Daugavas promenāde ierīkota 2010. gadā.

Vēl mazliet paejoties centra virzienā, mūs pārsteidz brīnišķīgi skaists saulriets. Ainavas, kas šeit, promenādē, paveras, vispār ir dievīgas. Pa dienu, iespējams, tas ir mazliet savādāk, bet pastaigām, aktīvai atpūtai vasaras vakarā šī vieta noteikti ir visromantiskākā. Ko mēs cerējām ieraudzīt, bet tā arī neatradām, ir kāda iekārtota piknika vieta. Bijām paņēmuši līdzi tikko ceptu rabarberu maizīti un jāņogu sulu, lai uzrīkotu mazu pikniku, bet nācās to visu notiesāt, ejot gar Daugavu. Lejā, protams, bija dažādi bluķīši un tmldz. lietas, ko vietējie sanesuši.Varēja manīt, ka lejā pie upes ikdienā gan dzīro, gan sauļojas un peldas, gan rīko romantiskas tikšanās.

Nākamreiz noteikti brauksim ar velosipēdiem-ļoti labs celiņš. Gribas arī izpētīt vēl tālāku galu aiz putnu vērošanas torņa, kā arī atpakaļ iebraukt jau centrā.

Noteikti, dodoties uz Daugavas promenādi, paņemiet līdzi daudz maizītes putnu barošanai un neaizmirstiet mājās binokli, lai var saskatīt dažādās  putnu sugas un Katlakalnu pāri Daugavai. Noteikti neatstājiet mājās arī kādu braucamrīku, jo segums ir kā radīts sportiņam. Lai jums arī foršs piedzīvojums vecā Ķengas pusē!

a ceļā

un me, un lai arī kāpnes ir caurredzamas, kāpiens nav grūtsapmēram

Ķengaragāvakars izvērtās romantisks un ainaviskas