Pirmais treniņš svaigā gaisā

Pirms pāris dienām skrēju ar bērnu, lai nenokavētu tramvaju un sapratu, ka pēc pavasara slimošanas nez vai varēšu noskriet 7 kilometru distanci 1.maija Sieviešu skrējienā. Aizelsusies ierausos tramvajā un lauzīju galvu par to, ka iespējams mēģināšu tikt galā ar maģiskajiem 7 kilometriem ejot.

Taču vakar pēc pirmā (man pirmā) kopīgā āra treniņa Mežaparkā lidoju 10 centimetrus virs zemes. Pirmā siltā pavasara diena, gaiss pildīts ar priežu smaržu, visapkārt pūlis ar apņēmīgām sievietēm (atzīstos mīlestībā savām skriešanas partnerēm – vēstnesēm) – šaubas izgaisa un pēc 3,5 noskrietiem kilometriem iepletu acis – tas bija viss? Tagad es zinu, ka varēšu, jo skriet svaigā gaisā ir daudz vieglāk nekā sporta zālē pa "slīdošo lentu". Turklāt ar tik labiem apaviem ir iespēja izbaudīt katru soli, apaviem patiesi ir nozīme!

Lai arī man ļoti patīk putniņu čivināšana Mežaparka priedēs, mūzikas klausīšanās skrienot, man palīdz. Līdz šim biju pārliecināta, ka tikai enerģiska un ritmiska mūzika uzjundī vēlmi traukties vēja ātrumā, taču vakar sapratu, ka arī mantras spēj būt lieliska atbalsta komanda manā apziņā.

Mīļās māmiņas, sportiskas aktivitātes svaigā gaisā uzlabo garastāvokli, pat pēc negulētas nakts kārtīga pastaiga var kļūt vērtīgāka par psihoterapeita padomiem. Vakar redzēju kā jaunie tēti atbalsta savas mīļās, pieskatot mazos, kamēr māmiņas kopā ar mani nozuda Mežaparkā. Paldies jums, tēti, ticiet man, jūsu dārgās to novērtē!

Jau šodien nākamais āra treniņš, esmu iedvesmojusies un novēlu arī jums atrast iedvesmu darīt labu sev!

Kristīne