Pikniks uz jahtas

Tikko nosvinēju savu dzimšanas dienu. T ākā brālis bija tik mīļš un uzdāvināja braucienu ar jahtu, sāku plānot, kā, ar ko, cik ilgi utt.

Tā kā izbraucienā devās arī bērni no 2,5-9 gadu veci, tad pārāk ilgu braucienu neplānojām. Ar kapteini novienojāmies par 4-5 h, bet beigās izrādījās, ka varējām braukt arī ilgāk-visiem ļoti patika.

Otra lieta, kas, dodoties uz jahtu, jāņem vērā, ir ierobežots ciemiņu jeb braucēju skaits. Mēs, ieskaitot kapteini, bijām, 5 pieaugušie un 3 bērni. Tas arī bija ļoti optimāls skaits, citādi būtu mazliet par saspiestu. Bet tas, protams, jāskatās pēc jahtas lieluma un pēc tā, vai var iziet uz klāja. Ja jāsēž visu laiku apakšā, tad vietas mazāk, bet ja laiks lutina, ik pa laikam notiek dabīga mainīšanās vietām-vieni ēd, citi bauda dabu:)

Kad nu viesu saraksts bija skaidrs, sāku domāt, ko garšīgu pasniegt. Man personīgi nepatīk klasiskie rosoli, siera salāti utmldz., un, ņemot vērā, ka mani ciemiņi bija dāmas, varēju vairāk domāt par uzkoda tipa cienastu. Kad nu galda saturs bija izdomāts, sāku apsvērt  tā pasniegšanas veidu. Siera plate paģēr tomēr skaistu noformējumu.  Sāku domāt, ka jāņem no mājām savi koka dēlīši. Bet tiem ir mīnuss-smagi un aizņem vietas. Tas man bija svarīgi, jo uz Lielupi, no kurienes jahtas dodas ceļā, braucu ar vilcienu-tātad maksimāli maz  lieku mantu varu paņemt. Jo tad nāktos ņemt otru gaļas platei. Un kur tad liktu pārējo pasniedzamo? Jo gribas jau visu vienādi. Jā, uz jahtas ir gan franču stikla šķīvīši (visticamāk, katrs savā krāsā:D), gan plastmasas vienreizējie, bet tos nu galīgi nevēlējos. Un tā "dzima" ideja par pergamenta jeb cepamo papīru. Pirmkārt, dabīgs produkts, otrkārt, nenieka nesver, treškārt, vispār neaizņem vietu, ceturtkārt, labi izskatās, piektkārt, pilnīgi visu uz tā var pasniegt, sestkārt:)....īsāk sakot, ļoti daudz pozitīvu īpašību.

Lai galda klājums nebūtu tikai no pergamenta papīra, izdomāju to izskaistināt ar sausajiem ziediem, kurus esmu izkaltējusi, sasienot ziedus pušķīšos un iekarinot verandā, kā arī ar dārzā augošajām piparmētrām un citiem ziediņiem, un vēl pa ceļam atradu krāšņos pīlādžus.

Un tā, lai radītu mazliet neparastāku, toties lētu un ērtu , un vieglu:) galda klājumu, nepieciešams: Pergamenta papīrs, šķēres, dabīga materiāla aukliņa, ziediņi (sausi un svaigi), ogas, mētras, jebkas tāds, turkšas burciņas (mērču un pašgatavotas pastētes pasniegšanai (tas manā gadījumā)).

Tad ņemam burciņu, aptinam ar pergamenta papīru un apsienam ar aukliņu. Lai uztaisītu improvizēto šķīvi, ņemam papīru, noplēšam taisnstūrveida (es negriežu) un vienu tā galu saņurcam un sasienam kopā ar aukliņu.

Un tad var sākt darba skaistāko daļu-izrotāšanu. Pie šīs daļas pilnīgi noteikti jāiesaista arī bērni. Tieši puika man no dārza atnesa piparmētras (viņa ideja), bet mazā princese izdomāja, kādus tieši ziediņus ikt kopā. Mazie pirkstiņi palīdzējaa pieturēt pušķīšus, kamēr es tos piesēju pie papīra.

Kā cienastu biju sarūpējusi gaļas un siera plates, kurai katrai, protams, savs noformējums. Gaļai klāt ķirši un persiki, kam pāri pārlieta tabasco mērce, bet sieram klāt olīves, pašgatavots aliču/banānu džems, vīnogas. Vēl bija pašgatavota pastēte ar ciabatas tipa maizi, paipalu oliņām, pašiesālītiem gurķiem un mazajiem tomātiņiem. Veikalā pirkti kukurūzas čipši, kam klāt burciņās pašgatavota salsas mērce un bezpiedevu jogurta/krējuma ķiploku mērce. Lavašs, kas sasmērēts ar salsas mērci un pārbērts ar tunci. Un tad, protams, bērniem cepumi un konfektes, un dzērieni-kam alkoholiski, kam-bez. Visa kā bija gana. Un uz ūdens, kā zināms, viss garšo labāk (lasi: apēd vairāk!)

Pkniks jeb izbrauciens bija kolosāls. Jūrā gan nolēmām nebraukt, jo bija vējains, bet mums gana bija ar izbraucienu pa Lielupi, jo arī tās krastā ir daudz, ko redzēt. Tur braucu pirmo reizi, tāpēc patiešām izbaudīju gan balto kāpu, gan akmens krāvumus, ko veidojis viens tēlnieks, gan krastā sagāztos kokus, kas tur esot radušies pēc tam, kad spridzināts ledus. Bērni vispār sajūsmā, it sevišķi, dēls, jo viņam bija iespēja stūrēt, sekot līdzi rādītajiem un ziņot tos kapteinim. Dziļākā vvieta, kur bijām, rādīja atzīmi 10,5 m. 

Protams, ka, plānojot šo pikniku, mazliet bija jāpadomā, mazliet bija jāpastrādā mājās, bet man tas ļoti patīk-man šķiet, ka pat vairāk par pašiem pasākumiem:) Bet izbrauciens bija patiesi kolosāls-ar zilām debesīm un dažādu formu mākoņiem, ar garām braucošiem lielākiem peldlīdzekļiem, kas saviļņo mazo jahtu tā, ka nākas lēkāt pa to (kas atkal bērniem sagādā prieku:)), galu galā-ar brīvības sajūtu, ko rada zilas debesis virs galvas un zils ūdens zem kājām. Viens no labākajiem piknikiem pēdējos gados. Noteikti iesaku izbraukt ar jahtu, ja rodas tāda iespēja!