Pieteikums pavasara tievēšanas maratonam 2019

Šodien ieraudzīju šo iniciatīvu pietikties tievēšanas maratonam, šķita lieliska doma, tad nu mans stāsts. 

Esmu 3 puišu mamma, kur lielajam ir jau 12, lielajam/mazajam 10 un mazajam/mazajam 5.aprīlī apritēs gadiņš. Vienmēr esmu bijusi no tām ļoti tievajām meitenēm, kurām bieži saka, ka vajag vairāk ēst. Taču jau gaidot pirmo jaunieti bija skaidrs ka tas mainīsies. Ar pirmo grūtniecību uzņēmu 26 kg, aizstāvībai jāsaka, ka neēdu nedz kūkas ne par diviem, kā daži varbūt padomātu. Mocījos ar milzīgu toksikozi un praktiski pusi no grūtniecības laika pārtiku no tomātiem un gurķiem. Tomēr mans ķermenis uzņēma ļoti daudz liekos kg. Ņemot vērā milzīgo svara pieaugumu pēdējā grūtniecības mēnesi izskatīgos ka gaidu vismaz divus, līdz ar to arī mans vēders bija tik ļoti izstaipījies, ka pēc dzemdībām vairs nesavilkās. Kopsavilkumā protams liekais svars +10kg un ļoti izstaipījusies vēdera āda. Tad nu būdama apzinīga cītīgi vingroju pie trenera, devos uz dažādām procedūrām, kas uzlabotu ādas stāvokli, tomēr vēdera apkārtmēri vienmēr izskatījās, ka atkal esmu stāvoklī. Lielākā daļa speciālistu tikai noteica, ka šo gan vairs tikai skalpelis izlabos, tomēr cerēju, ka gribasspēks pietiks un varēšu pati.

Drīz vien paliku stāvoklī ar mūsu otro dēliņu un manai cītīgajai vingrošanai pienāca gals. Jāsaka, ka otrās grūtniecības sākumā vairs bija palikuši tikai +5kg no pirmās. Ar šo grūtniecību viss bija lieliski, pat piemirsu, ka gaidu mazuli, jo bija nepilnus 1,6 g. vecs mazulis uz rokām un darba tad netrūka. Priecājos, ka grūtniecības sākumā svars tikai krita un līdz dzemdībām bija nākuši klāt standarta +12kg. Tomēr pēc tam palika +5kg. Tātad katrs mazulis man ir uzdāvinajis 5 kg. Un svēru jau 10kg vairāk kā pirms abām grūtniecībām.

Nekad sevi neesmu baigi dēvējusi par sportisku, taču kustēties man vienmēr ir paticis un pēc kāda laika, kad abi mazie jau bija paaugušies sāku atkal cītīgi sportot. Gāju uz bikram jogu (tad ļoti patika, līdz fizioterapeits aizliedza pāris pozas un jogas apmeklējums kļuva ļoti....), sāku apmeklēt sporta zāli un cītīgi vismaz 3x nedēļā gāju pie trenera. Tomēr svars dikti nesamazinājās un +/_ savi 7kg bonusiņa vienmer palika. Jāsaka ka ēdienkarte mājās kļuva ļoti veselīga, jo abi jaunieši sporto, tadēļ drīz vien iemācījāmies pagatavot maltīti ar minimālu sāls daudzumu, tējās un kafijās nelikām cukuru. Taču arī tas neko daudz nepalīdzēja, svars pakustējās par 2kg un tad atkal atgriezās. Jāsaka, ka mans grūtnieču vēderiņš mani nepameta pat cītīgi sportojot un ievērojot dažnedažādas diētas.

Kad uzinājām, ka gaidam savu trešo mazulīti arī mans vecums nenāca par labu, jo nu jau savos 35+ ne tikai nedzemdējušām sievietēm paliek grūtāk notievēt, kur nu vēl ar bagāžiņu. Tad nu šī grūtniecība bija pati pievilcīgākā svara ziņā, nāca klāt minimāli un tikai tur kur tam jābūt, dodot viltotas cerības, ka pēc dzemdībām jau ātri vien atgūšos. Nekā, pirmais menesis bija lielisks svars kritās acīm redzami, taču ko palika tikai 5kg, tā apstājās. Smieklīgi, katrs jaunietis man ir uzdāvinājis 5kg, tātad kopumā 15 liekie.

Lai gan varbūt izklausas ka baigi sūdzos tā nav. Kā jau sākumā teicu biju no tām kārnajām, tad šobrīd mans veselīgais skatījums ka kādi 8/9kg būtu par daudz, lai gan ar to arī varētu sadzīvot, ja tiktu vaļā no sava mūžīgā grūtnieču vēderiņa.

Tā kā šīs bija manas trešās ķeizara dzemdības (un nē, neizvēlējos, tā sanāca), tad ļoti ilgi pēc tam bija stingrs aizliegums ko fizisku darīt, kur nu vēl presīti trenēt vai vingrot. Tad nu atsāku tikai kad jaunietim bija 4 mēneši. Gājām kopīgi uz sporta zāli pie trenera, kas īpaši paredzēta māmiņām ar mazulīšiem, mamma vingro mazais blakus spēlējas. Tad nāca ziema ar slimošanas maratoniem, (ja mājās ir 3 jaunieši, tad katram slimojot kaut tikai 1 reizi, šķiet ka jau 2 meneši dzīvo lazaretē) kur zāles apmeklējums izpalika, tomēr ļoti cītīgi katru dienu vingroju mājās. Svaru esam izkurtinājuši, taču tā kā mazo vēljoprojām baroju, baigās diētas nesanāk.

Vīrs gan nesaprot manu apsēstību ar vidukļa atgūšanu un saka, ka viss cits taču esot vietā un ir pat ļoti ok. Tomēr kā jau mēs sievietes atrodam kādu mīnusu un par visām varēm cenšamies to izlabot.

Ļoti mīlu kleitas, vispār esmu kleitu cilvēks, it īpaši patīk zīmuļkleitas, kuras diemžēl uzvelkot, bieži vien liek paskaidrot, ka nē, nē, ceturto negaidam. Tādēļ būtu ārkārtīgi priecīga piedalīties un beidzot atgūt savu vidukli, lai katra kleitas uzvilkšana nebūtu ar skaidrojumu. 

Paldies ka izlasīji,

kaut kā ļoti gari sanāca.

Kristīne