zacc 12. Jan 2016, 08:02

Mēs pēdējā laikā cenšamies iespējami mazāk ēst cūkgaļu, veselības apsvērumu dēļ. Tomēr neesam to pilnībā izslēguši no ēdienkartes, taču veikalā vai tirgū nepērkam. Pērkam manā dzimtajā pagastā no kāda zemnieka, kopā ar maniem vecākiem. Sajūtama liela atšķirība, vispirms jau cepot: veikala gaļai ir tāda piesmaka, salīdzinot ar lauku gaļu, ka pat apetīti nosit.
Ļoti esam iecienījuši jēra gaļu. Pazīstams cilvēks nodarbojas ar aitu audzēšanu un to gaļas pārdošanu, ļoti kvalitatīvi un par draudzīgu cenu.
Patīk hereford.lv piedāvājums - liellopa gaļa.
Vistas gaļu gan diemžēl pērkam veikalā, jo "ekovista" ir ļoti dārga un grūti pagatavojama. Tādu var uz īpašiem svētkiem. Salīdzinot ar vistu, tītara gaļa mums patīk labāk, tomēr reizēm gribas tieši vistu.
Man nav tik daudz svarīgi vietējā izcelsme, cik garša un apziņa, ka lopiņš nav barots ar hormoniem un ir ticis turēts un nokauts maksimāli labos apstākļos. Bet nepieejam šai izvēlei ļoti strikti.
Olas ēdam daudz arī; ļoti priecājos par katru iespēju kaut kur nopirkt lauku olas, jo tām ir daudz labāka garša, dzeltenums īsti dzeltens. NEKAD nepērku veikalā sprostos dētas olas, lai vai cik tās būtu lētākas. Jo sprostos tās vistas tura ļoti lielā šaurībā, viņas tur reāli moka. Nevēlos to atbalstīt.

Zivis mums arī ļoti garšo, bet tās ir problēma nopirkt. Neesam bieži tirgus apmeklētāji, turklāt tās ir dārgas. Par lielveikalu piedāvājuma kvalitāti lielas pārliecības nav.

Zirņi un pupas arī ir mūsu ēdienkartē. Rieksti galvenokārt lazdu, uzkodām. Mūsu trīsgadīgais dēls gaļu vēlas reti, taču riekstus gan labprāt uzkož, tāpēc tie mūsu mājās ir gandrīz vienmēr pieejami.

Mūsu mīļākā olu ēdiena recepte tomātu laikā:
Ņem palielus, pastingrus tomātus, nogriež vienu galu, ar karoti izdobj iekšpuses. Novieto ar "caurumu" uz leju, ļaujot apmēram 15 minūtes pažūt. Iesmērē tomātu iekšpuses ar piparu un sāls maisījumu. Iesit iekšā katrā tomātā vienu olu, tā, lai dzeltenums paliek vesels. Uzlej pa virsu olai saldo krējumu un uzrīvē "Džiugas" vai Parmas sieru. Liek cepamtraukā un šauj iekšā uzkarsētā cepeškrāsnī 180-200 grādos uz kādām 20 minūtēm. Kad "cepurīte" brūna un, pabīdot trauku, redzams, ka tomātu saturs vairs nav šķidrs, tad ir gatavs. Izcils brīvdienu brokastu ēdiens.

LaimīgāPriede 11. Jan 2016, 23:58

• Kādu gaļu pērkat visbiežāk: teļa gaļu, liellopa gaļu, cūkgaļu, truša gaļu, vai varbūt meža dzīvnieku gaļu?
• Kam priekšroku dodat putna gaļas izvēlē: tītars, vista, cālis? Vai ēdat olas?
• Kur pērkat gaļu, olas un vai cenai ir nozīme?
• Vai jums ir svarīgi, lai gaļai būtu vietēja izcelsme, vai arī tam nepievēršat uzmanību?
• To pašu pastāstiet arī par zivīm: kam dodat priekšroku, kur pērkat
• Vai bieži uzturā lietojat pākšaugus un riekstus? Kādus tieši?
• Ja nelietojat ne gaļu, ne zivis, ne olas, uzrakstiet, ar ko to aizvietojat, un kur pērkat šos aizvietotājus.
• Pastāstiet mums, kas ir jūsu ģimenes mīļākā gaļas vai zivju/ vai arī pākšaugu/olu ēdiena recepte!
Starp visām dalībniecēm, kuru atbildes būs

1. Visbiežāk mūsmājās ir cūkgaļa un vistas gala. REtāk ir arī tītara vai piles gaļa. Cūkgaļa ir no privātājiem saimniekiem. Vistiņas pērkam veikalā, ja sanāk tad arī no privātajiem. Šad tad vīram kolēģi iedod meža gaļu.
2. Ja jāizvēlās balsot, Es peronīgi labāk izvēlētos cāļa gaļu. Tā ir maigāka. Bet tā jau nesķiroju. Ēdam visas. Olas ēdam, daudz ēdam. Ģimenē esam 5 cilvēki. Ja brokastīs ir olas ,tad 10 olas noteikti ir izlietotas. Olas pērku no privātajiem, ja nav un vajadz steidzami, skatos,kuru z akciju ir olas. Tur arī iegādājos
3. Ir svarīga izcelsme, tīra, bez piebarojumiem. Bet tāda gaļa ir tikai no zināmiem cilvēkiem
4. Zivis ir biežāk kā gaļa. Garšo gan foreles,gan karpas, svētkos atļaujamies iegādāties arī lasi. Bet vislabāk garšo sen aizmirstās reņģītes.
Reņģītes pērkam. Karpas vīrs samakšķerē,ja sanāk.

5. Pākšaugus arī lietojam – pupiņas visādu veidu ( sviesta, kāršu, cūku ) Daudz bija sogad siesta pupiņas, bet nu jau vairs nav necik,viss apēsts. Bērniem ļoti garšo. Pupiņu – biešu salāti arī visai bieši taisam, Vīrs iecienījis. Zirņi garšo , gan zaļie ,gan pelēkie, gan dzeltenie. Vēl no pākšaugiem jau 2 gadu audzējam lēcas 
6. Mīļākās receptes nav, vismaz neviens tā nav konkrēti izteicies, būtu jābalso tad 😃 bet ,ja būtu izvēle,tad sviesta pupiņas . Krāsni cepta foreleg,mandarīnu mundieri un protams arī reņģītes

mamma27 11. Jan 2016, 21:24

Mūsu galdā visbiežāk tiek celta visatas gaļa vai cūkgaļa. Ja ir iespēja ,labprāt ēdam arī meža gaļu.Bet tā tāda eksluzīvāka un mums ne tik pieejama. Pārsvarā skatos ,lai gaļa būt vietējās izcelsmes.Tas šķiet svarīgi,jo ceru,ka mūsējā nav tik traki sazāļota,kā ievestās. Cena ,kā jau visām lietām ir diezgan noteicoša. Bet cik varam pērkam vietējo-tātad nedaudz dārgāk.
Olas ir daudzu ēdienu sastāvā ,īpaši kūku,kuras gatavoju,tad nu bez olām nekā. Cik vien varu, olas pērku no laukiem- zināmām vistam ,kuras ganās brīvi sētā. Tomēr ,ja netieku pie tādām ,pērku veikalā. Tur nu gan gadās pirkt visādas. Tomēr arī cenšos labāk dārgākas,jo cerība ka labākas.Un parastajām piem . maximas olām,man vienmēr šķiet ka ir tāda nelaba piegarša.
Zivis- nu tās mums ir rets ēdamais,kaut arī vīratēvs makšķernieks. Man bērnības trauma ar asakām ,tāpēc daudz zivis neēdam.Lasi vai foreli. Un jāsaka ,ka reti. Parasti pērkam veikalā svaigu un tad vīrs cep. Ja esam laukos,tad šad tad ēdam arī vīratēva sazvejotās līdakas, līņus uc. Bērniem cenšos dot,bet pašai nepatīk krāmēties ar asakām.
Rieksti- garšo.Bet jāatzīst ,ka dārgi tāpēc pērkam reti. Ja esam lielajā tirgū ,tad noērkam lazduriekstus čaulā un tad ēdam . Mmmm.Bērnībā lasījām no lazdām ,kaltējām ziemai....
Pēdējā laikā mums ar vīru garšo Indijas rieksti. Vel cieņā ir mandeles, pistāciju rieksti. Parējie kā nu sanāk.
No pākšaugiem – pupiņas ēdam.Gan salātos, gan zupās.Tās mums no mammas dārza. Nekad nepērku –vāram un gatavojam savējās.
Mūsu recepte.
http://www.maminuklubs.lv/sieviesu-klubs/vistas-filejas-rullisi-ar-dazadiem-pildijumiem-142731/

inleila 11. Jan 2016, 20:45

bilde uzreiz nepievienojās

inleila 11. Jan 2016, 20:44

Visbiežāk pērkam liellopa gaļu un cūkgaļu.
Priekšroka tiek dota vistai, cālim. Olas diezgan bieži ēdam. Gaļu pērkam tirgū, lielveikalos un, ja sanāk tad pie vietējiem zemniekiem. Vēl pirms diviem gadiem uzturā lietojām tikai radu audzēto cūkgaļu un olas, bet diemžēl sakarā ar to cūku mēri, radi vairs neaudzē cūkas, bet vistas medību suns iecienīja "medīt" tā kā pēdējā laikā jāpērk veikalā vai tirgū.
Gaļas izcelsmei pievēršu uzmanību un arī cenai ir nozīme. Bet labāk izvēlos dārgāk, bet kvalitatīvu gaļu un olas, jo garša atšķiras pat ļoti: veikalā pirktā vai zemnieku audzēts.
Zivis cenšamies lietot vismaz 1 reizi nedēļā. Bērniem zivis garšo. Pērkam tirgū vai radinieku dīķī audzētās.
Pākšaugus un riekstus lietojam bieži: pupiņas, zirņus, valriekstus, ķirbja sēklas, Brazīlijas riekstus un mandeles.
Tā kā veikalā desas pērkam ļoti reti, jo nevar zināt, kas tur iekšā salikts tad laba alternatīva desai ir maltās gaļas ruletes jeb Viltotais zaķis.
Tātad sastāvdaļas: ap 700-800 g maltās gaļas (cūkgaļas, liellopu var arī tītara)
1 sīpols
2-3 nelielas daiviņas ķiploka
3-4 šķēles baltmaize
100 ml piena (baltmaizes izmērcēšanai)
1 ola masas sajaukšanai un 2-3 cieti vārītas olas (var arī nelikt vārītās olas vai aizstāt ar vārītiem burkāniem vai arī gan olas, gan burkanu) sāls, pipari. Pagatavošana: Maltajai gaļai pievieno blenderī samaltu sīpolu, ķiplokus, olu un pienā mērcētu baltmaizi, sāli, piparus visu labi sajauc. Liek iesmērētā vai ar cepamo papīru izklātā formā daļu gaļas masu uz tās uzliek veselas vārītas vai uz pusēm pārgrieztas olas, izliek pārējo gaļas masu. Cep cepeškrāsnī apmēram 40-45 minūtes.

Ilvija82 11. Jan 2016, 19:58

Labvakar!
Mūsu ģimenei ļoti garšo gaļa. Ēdam gan cūkgaļu, gan liellopu gaļu. Ļoti bieži gatavoju vistas fileju, šad tad arī tītargaļa tiek baudīta. Olas arī ēdam bieži.
Iegādājamies lieliveikalā, pievēršot uzmanību cenai. Jāatzīst, ka pēdējā laikā sanāk gaļu un olas iegādāties Super Netto, lēta un mīksta gaļa, lai arī nav vietējā. Ja par tādu naudu varētu iegādāties vietējo, tad pirktu.
Zivis ir dārgas, tāpēc tās mūsu ēdienkartē ir ļoti reti, pēdējā laikā ir iecienīts tuncis, ko iegādājos lielveikalā, kad ir akcija.
Ļoti garšo pupas un zirņi ar speķi, rieksti - zemesrieksti.

Tunča salāti.
Novāra kartupeļus un olas. Nomizo kartupeļus un notīra olas. Sagriež kartupeļus kubiņos un kārto dziļākā traukā kā pirmo kārtu. Sīpolu sīki sagriež un uzber uz kartupeļiem, virsū uzspiež majonēzi. Tad liek tunci (savā sulā vai eļļā, gabaliņos vai smalcinātu. Bundžiņa zaļo zirnīšu seki pēc tam. Atkal majonēze. Tad uzrīvē olas, atkal majonēze un salātus parkaisa ar rīvētu sieru! Lai labi garšo!
Jauku vakaru!

Mēs parasti pērkam vistas gaļu-fileju vai šķiņķīšus, stilbiņus. Iegādājamies lielveikalā, pērkam Ķekavas produkciju, tādejādi atbalstam Latvijas ražotājus. Cena nav mazsvarīga, tapēc pievēršam uzmanību atlaidēm. Meža dzīvnieciņš tiek galdā celts, ja kāds radinieks-mednieks uzcienā, cūciņa, ja atceļo no laukiem.
Attiecībā uz putna gaļu, tad prikšroka vienmēr tiek dota vistai. Ģimenē esam iecienījuši plovu ar vistas gaļas gabaliņiem.
Olas ēdam, pietam Lieldienās tā krietni vairāk nekā citās dienās.

Zivis uzturā nelietojam tik pat kā nekad. Neesam baigie zivju ēdāji(lietojam zivju eļļu kā sava veida kompromisu). Toties pākšaugus un riekstus gan reizēm nopērkam. Skatamies, lai būtu daudz maz draudzīga cena. Piemēram, studentu maisījums, garšo indijas rieksti, mandeles, pistācijas(pērkam lielveikalā).

Recepte(plovs):
vistas filejas gabaliņus sabgriež gabaliņos, liek krāsnī uz 30min. Pērku fistas fileju marinādē.
Novāra rīsus(ņemu tvaicētos). Pēc tam uz pannas gaļu un rīsus uzliek, pievieno baziliku, sarkano saldo papriku un kečupu, samaisa, nedaudz pacep. labu apetīti!
Pastāstiet mums, kas ir jūsu ģimenes mīļākā gaļas vai zivju/ vai arī pākšaugu/olu ēdiena recepte!

cecii 11. Jan 2016, 15:13

Esam gaļēdāji. Eksperimenta nolūkos pāris gadu esmu bijusi arī veģetāriete, bet ātri vien sapratu, ka man gaļa tomēr drusciņ nepieciešama. Tā arī tas ir iegājies, gaļu ēdu, bet maz un pa drusciņai.
Priekšroku dodam cūciņai, kuru izaudzē pazīstams zemnieks. Uzreiz arī pērkam veselu cūķi. Vīrs sadala, ieliekam saldētavā un gaļa vairs nav jāpērk. Tiekam arī pie brieža, stirnas un mežacūkas gaļas, bet man meža gaļa ne visai.
Putna gaļu neēdam, jo nav pieejamas mājās audzētās vistiņas. Veikala vistas nekad neesam pirkuši. Olas pērkam pie pazīstama zemnieka, kam vistiņas ganās laukā. Tagad gan ziemā maz dēj, šad tad pērku olas veikalā.
Cenai šajā gadījumā nav nozīmes, maksājam par zināmu izcelsmi un kvalitāti.
Ja ejam ēst ārpus mājas, parasti izvēlamies veģetāru ēdienu, jo nav pārliecības par pasniegtās gaļas kvalitāti. Citādi ir bērniem bērnudārzā, tur jāēd ko dod.
Zivis mūsu ģimenei garšo, bet tās gatavojam daudz par maz. Parasti cepu cepeškrāsnī svaigu mencu vai doradu, bet tas tiešām ir reti. Lai kompensētu, katru dienu dzeram zivju eļļu. Vēl atklāju lielisku produktu - mencu aknu pastu konservu veidā, tā ir bērnu delikatese.
Ēdam gan zirņus, gan pupas. Tos pērkam rudenī maisu no katra. Rieksti ir mans kārums. Vislabāk iet pie sirds Brazīlijas un pekanrieksti, vīram un bērniem lazdu rieksti. Tos ikdienā turam trauciņā uz galda, var teikt, ka ēdam katru dienu.
Recepte zirņu pankūciņām, jeb viss ģeniālais ir vienkāršs. Ņemam parastos pelēkos zirņus un samaļam miltos (es maļu blenderī, bet tur noteikti vajadzīgs speciāls profesionālais blenderis, citādi var gadīties, ka salūzt), pievienojam ūdeni un garšvielas un viss. Atstājam uz pusstundu, lai nedaudz uzbriest. Ja vajag, vēl pievienojam ūdeni. Cep eļļā uz pannas. Nevajag klāt ne olas, ne ko citu, jo zirņu milti ļoti labi turas kopā. Pasniedz ar krējumu vai pašdarinātu tomātu mērci. Garšo ļoti labi.