19.04 18:15-20:45
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
foto: pexels.com
Nezinu vai šis ir īstais forums, kur to rakstīt, bet, tuvojoties Latvijas simtgadei, mani nepamet sajūtas, ka šīs ir dzīres mēra laikā un cilvēkiem tiek radīta ilūzija, ka viss ir jauki, labi un skaisti. Paskatoties nedaudz tālāk par savu degungalu:
*katru dienu tiek vākti ziedojumi vēža slimniekiem. Tātad valsts neārstē vai kaut kas nav stipri kārtībā ar to visu, jo tas notiek masveidā!
*staru aparāts ir salūzis, lūdzu gaidiet savu nāvi.
*bezmaksas medicīna bērniem ir utopija. Ja tev vajag kaut kādu pārbaudi, kas nav akūta, piemēram, acu ārsts, jā tu vari gaidīt rindā 2 mēnešus, bet citos gadījumos ir jāapzvana 10 vietas, lai par maksu tiktu. Tas pats, piemēram, ar krūšu usg. Mēnesis rindā. Pa maksu (~50e) pēc pāris dienām, bet algas lielākoties ir tādas, kādas ir.
* Personas, kas strādā labi atalgotu darbu, domā, ka vidējā darba samaksa ir 1000eur uz rokas. Bet sludinājumos daudzi pat baidās atalgojumu norādīt, jo visticamāk strādāt nāksies pašam. Tā nu mums trūkst kasieru, skolotāju, bērnu dārzu audzinātāju un vēl un vēl.
*Es nezinu vai tā ir bijis visos laikos, bet ir situācija, kad mammai vai tētim došanās uz darbu bieži vien ir neiespējamā misija, jo bērnu dārzos notiek nemitīga slimošana. Nedēļu noiet, divas mājās(termiņi ir krasi atšķirīgi katram). Priekšā jau kāds slimais gaida, jo vecākiem diemžēl ir jāstrādā, darba devējs necietīs masveida slimības lapas, tad nu bērns netiek ārstēts. Un tā tas viss iet pa apli. Auklītes ir dārgas. Ir kaut kāds valsts finansējums, bet es neesmu redzējusi situāciju, kad pa standarta algu kāds vēl var atļauties vēl vienu algu izmaksāt no tās.
*Cenas ir neproporcionālas atalgojumam. Par to liecina daudzie sludinājumi, kur mammas meklē lietotas ziemas drēbes bērniem. Tātad veikalu piedāvājums ir krietni ar sālītu. Un šeit es nedomāju visas tās lennes un hupas.
*Tas pats ar dzīvokļiem. Rīgā dzīvot laikam ir eksluzīvi. Īre ap 400-500e +komunālie. Pa 250e būs līdz 30kv.m. dzīvoklis. Varbūt lielāks. Stavoklis vecais projekts vai ja noveicas, tad ļoti mazs, bet izremontēts. Daudzas ģimenes ar bērniem spiežas mazgabarītu dzīvokļos. Ja apskata dzīvokļa pirkšanu kā opciju, tad, lai tiktu pie kredīta ģimenei ar bērniem, tas ir diezgan sarežģīti, kaut arī dzīvokļa pirkšana ir vieglāka opcija salīdzinot ar mājas pirkšanu vai būvniecību, kur pašam jābūt ļoti lieliem iekrājumiem. Altum programma maksā. Tiek ņemts vērā kur tu to dzīvokli gribi pirkt, jo finansē ne visas vietas. Zilupē diez vai banka dos kredītu. Līdz ar to variants, kad Rīgā dzīvošana, kur vairumam ir darbs, tiek nomainīta pret mazpilsētu ir diezgan sarežģīts kaut vai tā aspekta dēļ, ka īres piedāvājumi ir ļoti mazi, cenu starpība, piemēram, Siguldā, Jelgavā utml. nav tik radikāli atšķirīga ar Rīgu. Ja ņem vēra vēl transporta izdevumus. Pirkšanas ziņā dzīvokļi ārpus Rīgas ir lētāki, bet nezinu cik reāli ir viņus iegādāties tieši dēļ lokācijas.
*Bērnu nami ir vispār jautājums, kuram negribu pieskarties. Palasot kādas mammas blogu, kur viņa raksta kādas ir grūtības ar audžubērniem, man mati ceļas stāvus cik ļoti viss var būt ne tā, kā tam vajadzētu būt.
*Nabaga neiesauktie deputāti būs saņēmuši kompensācijas. Cerams, ka jaunie tagad mēģinās noregulēt dzīvokļa īres jautājumu, medicīnas, atalgojuma un vēl un vēl.
Bet vispar tas jau ari nav slikti,ka apkart redz tikai pozitivo. Es nesudzos,dzivoju gana labi, bet tas nenozime,ka neredzu,izliekos neredzejam vai tapec ja draugam labi,tad visiem labi.
Es laikam dzīvoju citā dimensijā jo daudzas no šeit nosauktajām lietām neesmu ne pati, ne sev tuvo cilvēku vidū sastapusi. Gandrīz visu Simtgades pasākumi ir tie pasi pasākumi, kas notiktu normāli, tikai organizatori visi ir sakarinājuši nosaukumu “simtgades”, jo tā varēja dabūt finansējumu lielāku. Man cilvēki apkārt dzīvo labāk, ceļo vairāk kā jebkad agrāk.
Par lietoto mantu pirkšanu vairāk domāju, ka tas tāds stiliņš. Tikpat labi var to visu pasūtīt Aliexpress, kur ir lētas lietas. Es pati arī šad tad pērku kaut ko lietotajos apģērbos, jo negribas maksāt veikalu uzcenojumu.
Un diemžēl cilvēki no vēža mirst visur ☹
Grūti ir bijis visos laikos, arī kad es augu bija laiki,kad ģimenē 5 cilvēki uz kartupeļiem dzīvojām... bet, atšķirība bija tā, ka tad neviens no valsts neko negaidīja - paši daudz ko sev gādāja, bija gan dārzs, gan lopiņi...
Tas, ko ar to vēlos pateikt ir,ka mainījušies ir cilvēku standarti - nav taču visiem uz Rīgu tā jāraujas.
Nu tā dzīvē ir iekārtots, ka visi nepelna 1000+ ,bet tad jājautā sev , kapēc es esmu tādā situācijā ka pelnu mazāk kā vēlos.
Cilvēki,kas slimo diemžēl ir bijuši vienmēr- tas, kas ir savādāk ir plašāka informācijas telpa- internets, tv padara tik vienkāršu šo lietu parādīšanu sabiedrībai, tas arī viss , skumji... bet nejau agrāk visi bija veseli kā gurķi.
Tas pats par bērnu namu bērniem utt utt
Pavisam noteikti nebalsoju par KPLV, bet šajās diskusijās man reizēm tiešām gribas teikt - jāsāk ar sevi. Neviens, nekad, nevienam uz zelta paplātes nepienes.
Kaut vai fakts - nav ko vainot valsti ja sociālajos pabalstos saņem maz, lai saņemtu vairāk ir vairāk jāstrādā vai labāk atmaksātā darbā, lai būtu labāk apmaksāts darbs ir smagi jāstrādā gan sevi izglītojot, gan pieredzi uzkrājot...
Nepatīk man “Viss slikti” raksti, kurā slikti ir viss cits, bet paskatīšanās uz sevi iztrūkst.
Labi,ka tam visam pa vidu ir arī iedvesmojoši stāsti-arī šeit Māmiņu klubā, kir cilvēki nevis gaužas, bet paši rada - rada sev prieku, rada sev darbu, no nulles veido savu biznesu utt...
Protams,valstī situācija nav ideāla, bet kur tāda ir? Kur ir brīnumzeme?