Paldies kļūdām! Ceļam tās uz pjedestāla

Kuldīdzniece INGA MĀLNIECE turpina Katrīnai Blauai intervijā stāstīt par PEP jeb pirmās emocionālās palīdzības mammas darbu un savu skatījumu sarežģītajā, bet vienlaikus lieliskajā vecāku dzīvē.

„Saskāros ar tādām grūtībām kā perfekcionisms un vainoju sevi, ja kļūdījos un neizdarīju kaut ko pareizi. Tas viss daudz mijās ar bailēm. Man bija svarīgi būt ļoti labai mammai,” stāsta I.Mālniece. Un, kā izrādās Ingas praksē, perfekcionisms ir bieža parādība: daudzas mammas vēlas iekļauties sabiedrības pieņemtajos standartos un tā pazaudē sirds gudrību, vairs nespēj ar bērnu veidot tuvas attiecības.

Cik daudz bērna aprūpē un audzināšanā vajadzētu iesaistīties tēviem?

Man ļoti patīk šādi jautājumi, kuros ir iesaistīti tēvi, jo bērns taču piedzimis abiem. Gan mammai, gan tētim tā ir jauna pieredze. Manējā rāda, ka ir tādi tēvi, kuri iesaistās, un tādi, kuri šai situācijā ir tik ļoti apjukuši, ka pazūd darbā un neapzināti vai apzināti nostumj bērnus malā.

Man šķiet, ka tēviem ģimenē ar bērniem tiek piešķirta arvien lielāka nozīme. Saprotu, ka visas zināšanas nododam paaudzēs, bet mūsdienās vecāki kļūst līdzvērtīgi – abi strādā un abi iesaistās bērna audzināšanā. Tagad arī vairs nav nekāds jaunums, ka tēvs iet bērna kopšanas atvaļinājumā. Prieks par tiem pāriem, kuri mainās līdzi laikam un drosmīgi pilda savu vecāku lomu. Arī konsultācijās tēvi arvien vairāk piedalās, jautā par to, kā sievu un bērnu atbalstīt. Viņi ir gatavi darīt visu, tikai viņiem tas jāpasaka skaidri un gaiši. Jāuzticas otram – tikai tad viss izdosies.

Tēva pienesums ir ļoti svarīgs, jo bērns veido attiecības ar abiem vecākiem. Bērnam vecāki ir pirmā, vienīgā un īstā patiesība – tieši no viņiem bērns veido priekštatu par to, kā dzīvē viss notiek un kā jāveido attiecības.

Ko tu domā par mājdzemdībām?

Ja man būtu jāpieņem lēmums kā sievietei, kura būtu stāvoklī, tad noteikti dzemdētu mājās. Mani abi bērni ir dzimuši slimnīcā, taču sapnis būtu pieredzēt mājdzemdības. Ar prieku klausos mājdzemdību stāstus un varu piebilst, ka dzemdības ir atvēršanās – lai šis process notiktu, jābūt drošai videi, un sievietei tās ir mājas. Tās ir pazīstamas smaržas, sava gulta un visa pārējā viņas iekārtotā saliņa. Svarīgi, lai šai brīnumainajā procesā būtu klāt tuvākie: vecmāte, vīrs vai kāda cita atbalsta persona. Tieši šī klātbūtne sievietei dzemdībās dod vislielāko spēku.

Vai ir tāds optimālais bērnu skaits ģimenē? No kā tas atkarīgs?

Optimālais skaits katrā ģimenē ir tik, cik viņi to no sirds vēlas. Ja ģimenē pāris grib i tikai vienu bērnu, tad tas ir viņu optimālais skaits – tikpat ļoti, cik citai ģimenei normāls bērnu skaits var būt arī septiņi. Man patīk dažādība, un, mācoties par PEP mammu centrā Līna, ļoti daudz strādājām ar dažādu viedokļu pieņemšanu. Šis jautājums no cilvēkiem ir saņemts ļoti bieži. Bet redz, kā ir: Dievs sniedz tik bērniņu, cik mums paredzēts. Dažreiz bērniņš piesakās neplānoti un negaidīti, un tas ir tik skaisti!

Kā tev šķiet, vai Kuldīga ir piemērota jaunajām ģimenēm?

Es priecājos, ka uz šejieni pārceļas aizvien vairāk ģimeņu ar bērniem. Tas liecina par to, ka pilsēta vecākus uzrunā. Man arī šķiet, ka Kuldīga ir ģimenēm draudzīga vide. Vecākiem noteikti aktuāls jautājums ir bērnudārzi un skolas. Mācoties par bērnu emocionālajām vajadzībām līdz trīs gadu vecumam un apzinoties sistēmu, kāda ir bērnudārzos, man šķiet, ka bērni un sabiedrība kopumā būtu ieguvēja, ja mazo bērnu grupas būtu vismaz uz pusi mazākas. Tagad grupiņās ir 23, bet, ja pārtaisītu uz 12 bērniem ar divām audzinātājām, tad būtu brīvāka spēlēšanās un audzinātājām vieglāk veidot ciešākas attiecības, veltīt katram lielāku uzmanību. Mazajam divgadniekam vajadzīga ārkārtīgi liela uzmanība. Ja viņš visu dienu ir projām no vecākiem, tad bērnudārzā viena audzinātāja fiziski nevar nodrošināt.

Lielākiem bērniem liela vajadzība ir spēļu laukumi, un domāju, ka Kuldīgas pašvaldība ārkārtīgi cenšas un rūpējas par vides iekārtošanu. Vecākiem ir svarīga bērna veselība un drošība, un manā uztverē pilsēta ir droša.

Kuldīgā izveidojies dzīvokļu un darbavietu deficīts, līdz ar to šeit varētu atvērties kāds uzņēmums, kurš spētu cilvēkiem nodrošināt darbu. Vēl viens mans redzējums: pilsētai noderētu kāda telpa, kur ģimenes varētu sanākt kopā, jo tas ir ārkārtīgi vērtīgi. Vecāki ļoti atzinīgi izsakās par atbalsta programmām. Uzreiz arī nāk prātā ideja vecākiem uztaisīt aptauju, kurā viņi sniegtu atbildes un pastāstītu, ko vēlētos, kā pietrūkst. Derētu papētīt jauno vecāku vajadzības un vēlmes, jo viņi uz šo jautājumu noteikti atbildētu vislabāk.

Kāpēc ģimenēm vajadzīga atbalsta persona jeb PEP mamma?

Jo agrīnākā vecumā bērniem un vecākiem tiek nodrošināta palīdzība, jo efektīvāka ir īstermiņa un ilgtermiņa ietekme uz bērnu un sabiedrības labklājību un izaugsmi. Un, ja ir kāds, kurš iejūtīgi ir blakus un paklausās vecāku šaubās un rūpēs, ikdienā un to visu pieņem, arī negatīvās emocijas, tad mamma drīkst runāt par to, ka viņa uz savu bērnu dusmojas. Par šādām emocijām viņa nerunās ar bērnu ārsti.

Tā pavisam atklāti runājot, PEP mammas atbalsts vecākiem ir ārkārtīgi vērtīgs, noderīgs un svētīgs, jo, laikus to sniedzot, rezultāts vienmēr būs efektīvs. Ieilgušu problēmu grūtāk un ilgāk šķetināt. Kad mamma parūpējusies par savu vajadzību neskaidros jautājumus pārrunāt, tad dažreiz tiešām ar vienu vai divām konsultācijām mammas grūtība ir pilnībā atrisināta, jo par to viņa laikus sākusi runāt skaļi. Mammīte no PEP mammas saņem nedalītu uzmanību. Mammas dara tik daudz! Un sarunā ar PEP mammu viņa par to visu bez kritikas un liekiem padomiem var dalīties, kā viņai iet, kādi jautājumi, domas, bažas, bailes, prieki, atziņas un uzvaras rodas. Mamma uzplaukst, ja brīvi drīkst runāt un ja kāds patiesi klausās, atbalsta un iedrošina pieņemt svarīgus lēmumus vai cilvēciski parunāties ar pieaugušo. Mazulis harmoniski attīstās tad, ja no mammas saņem nedalītu uzmanību. Bet kurš tādu uzmanību sniedz māmiņai? Tā ir PEP mamma.

Pastāsti par projektu, kurā piedalies, dāvājot vecākiem trīs bezmaksas konsultācijas!

Es ar prieku iesaistījos projektā, ko realizē biedrība Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija. Projekts saucas Piedzimstot bērniņam novados. Iesākumā tas tika realizēts Rīgā, taču tagad iziet pa novadiem. Kurzemi pārstāvu es. Desmit ģimenēm ir iespēja saņemt trīs bezmaksas PEP mammas konsultācijas, un tā var būt mājvizīte vai attālināta konsultācija jebkurā ērtā un pieejamā veidā. Par to vienojamies ar ģimeni.

Esmu priecīga, ka Latvijā vecāki arvien vairāk novērtē un izmanto PEP mammas pakalpojumus un laikus parūpējās par savas dzīves kvalitāti, jo tiek risināti tādi jautājumi, kas nomoka prātu un sirdi. Dažkārt mammas novēro, ka tad, kad viņas jūtas vistukšākās, bērni prasa visvairāk uzmanības un tuvības. Tādēļ, ka viņi tādā situācijā nejūtas droši, jo jūt, ka ar mammu nav kontakta. Mammīte ir pārslodzē, nogurusi, galvā miljons domu … Mazulis to jūt. Viņš to visu saprot un uztver ļoti daudz no tā, kas apkārt notiek.

Ko tu ieteiktu jaunajām ģimenēm?

Pārstāt vainot sevi, otru un citus. Es ļoti labi pazīstu vainas izjūtu, ka esmu kaut ko ne tā izdarījusi. Šī izjūta ārkārtīgi paņem enerģiju, un cilvēks zaudē ļoti daudz spēka. Audzinot bērnus, mums vajag daudz resursu, tāpēc tas būtu pirmais, ar ko būtu jāstrādā. Jākāpj no vainas izjūtas ārā un jāaudzē pieņemšana – pašiem pret sevi, apkārtējiem, bērniem un dažādajām situācijām. Vajag būt godīgam pret sevi un neizlikties, ka nesāp vai viss izdodas. Jābūt drosmīgam atzīt: „Es kļūdos, es nesaprotu, es nezinu, un man neiznāk.” Jābūt patiesam arī pret negatīvajām emocijām, esot kopā ar bērnu, un vajag ieraudzīt iemeslu, kāpēc tas ar mums notiek un ko tā labā varam darīt.

Jaunajiem vecākiem iesaku nevis gaidīt un izturēt, bet gan laikus meklēt palīdzību, lai viņi var jauno un skaisto posmu kopā ar bērniem izdzīvot ar iejūtību un pieņemšanu. Novēlu atvērt sirdi šīm jaunajām attiecībām – bērni būs par to jums ļoti pateicīgi, jo viņi visvairāk novērtē to, ka vecāki ir godīgi. Viņi jūt viltus emocijas, un arī mani bērni man to māca. Lai mums kopā izdodas kļūt saviem bērniem par vislabākajiem vecākiem!

Katrīna Blaua, Kurzemnieks.lv