Tā vietā, lai kliegtu uz bērnu, izskaiti līdz 5 un nomierinies

Vai dažkārt piefiksē, ka jau kārtējo reizi esi sākusi kliegt uz savu bērnu, lai gan iepriekšējā reizē sev nosolījies, ka vairāk gan nekad tā nedarīsi? Sevišķi tad, ja ģimenē ir vairāki bērni, reizēm šķiet, ka kliegšana ir vienīgais saziņas veids, lai lielajā murdoņā un dažkārt arī asarās, kliegšanā un ķīviņos tevi kāds sadzirdētu. 

Kāpēc ir tik svarīgi saņemt sevi rokās un nomierināties reizēs, kad atkal gribās pacelt  balsi? 

Vecāki, kuri sev uzdod jautājumu, kā savaldīt sevi un nekliegt uz savu bērnu, ir spēruši jau pirmo soli, saprotot, ka šai “metodei” nav efektivitātes, jo pat tad, ja pirmais kliedziens bērnam liek aprauties un pārtraukt nevēlamo uzvedību, ātri vien bērns uz vecāku kliegšanu pārstās reaģēt.

Kāpēc nedrīkst kliegt uz bērnu?

• Bērna audzināšanas pamatā ir savstarpēja mīlestība, cieņa, uzticēšanās, tāpēc ir pavisam pašsaprotami, ka šeit nav vietas kliegšanai.
• Kliegšana bērnu tikai nobiedēs, kas izraisīt nekontrolējamu raudāšanu.
• Bērns vecāku dusmas uztver kā nodevību un katra kliegšanas epizode bērnā rada iekšēju traumu, kas var ietekmēt bērna attiecības ar vecākiem nākotnē.
• Kliegšana rada bērnam šaubas par sevi un pazemina pašnovērtējumu, kā rezultātā bērns neuzticas sev un var zaudēt “pamatu zem kājām”.
• Bērnam augot viņš aizvien biežāk kopēs savu vecāku izturēšanos. Sākotnēji bērns atbildēs ar rupjībām uz citu teikto, bet vēlāk, kad būs jau izaudzis un pats kļuvis par tēti vai mammu, kliegšanu izmantos kā metodi, lai audzinātu savus bērnus.

Kā nomierināties un nekliegt uz bērnu?

Visi psihologu ieteikumi par to, kā pārtraukt kliegšanu uz bērnu reizēs, kad viņš izdarījis ko nepareizi vai nav paklausījis, sākas ar ieteikumu pašai māmiņai atrast veidu, kā nomierināties.  Tiesa, ir grūti palikt mierīgai, ja mājas ir pārvērtušās īstā kara laukā, bērns kategoriski atsakās ēst, sakārtot mantas, ģērbties vai mācīties, tāpēc noderēs šie divi ieteikumi:

• Ņem vērā, ka vēlme problēmu risināt ar kliegšanu neparādās pēkšņi. Kliedziens kā sniega bumba iekšēji veļas aizvien lielāka, bieži vien izpaužoties visneatbilstošākajā brīdī. Tāpēc ir svarīgi, lai mammai būtu iespēja atrast veidu, kā relaksēties ikdienā. Tā var būt nesteidzīga kafijas krūze no rīta, kamēr visi vēl guļ, grāmatas lasīšana vakarā, kad mājās valda pilnīgs miers, varbūt arī stundu gara pastaiga pa tuvējo parku vienai pašai.
• Ne mazāk svarīgi ir arī prast nomierināties brīžos, kad pieķer sevi pie domas, ka esi dusmīga. Šeit talkā var nākt visiem zināmā metode – dziļi ieelpo, izskaiti vismaz līdz pieci un mēģini atrast kādu iemeslu, kāpēc pasmaidīt. Šī mazā pauze ļaus tev racionāli izvērtēt situāciju un, visticamāk, kliegšana izpaliks.

Ja ar vecākiem viss ir skaidrs, rodas jautājums, kāpēc gan bērni kliedz un kā viņiem iemācīt nekliegt?

• Iemāci bērnam atpazīt dusmu emociju. Ir svarīgi iemācīt bērnam, ka arī viņam ir tiesības uz negatīvām emocijām, taču kliegšana nebūt nav labākais veids, kā tās izteikt. Ieteicams šajās reizēs mācīt bērnam sarunāties, lai viņš pastāstītu, ka ir dusmīgs, kāpēc dusmojas.
• Atceries, ka bērns vēl ir mazs. Bērna krišana uz grīdas, kliegšana, niķīši ir dabiska attīstības pakāpe. Tāpēc, lai atbildētu ar kliegšanu, pacietīgi atgādini bērnam par uzvedības noteikumiem.
• Parādi bērnam, kā pārvarēt savas negatīvās emocijas. Kliegšana, vārtīšanās pa grīdu, rotaļlietu plēšana ir vienkāršākais veids, kā izlādēt savas negatīvās emocijas, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai vecāki bērnam būtu piemērs, stāstot un rādot, ko viņi dara, lai nomierinātos. Parādi, kā tu skaiti līdz pieci, lai apvaldītu vēlmi uz otru kliegt, kā pārdomā savu rīcību. Atceries, ka ir ļoti svarīgi nevis bērnam likt apspiest savas emocijas, bet gan tās iemācīties kontrolēt.
• Izrādi bērnam cieņu. Vienmēr izrādi cieņu pret savu bērnu, noskaidrojot viņa viedokli, to respektējot, jo bērnam ir svarīgi saprast, ka vecāki ir viņa atbalsta komanda, kas vienmēr sniegs drošu plecu.