Katra no mums savā ziņā ir veiksmīga, vai kādā jomā ne tik veiksmīga. Mēs visas esam sievietes un gribam būt novērtētas. Ir patīkami saņemt ziedus, vai draudzenes atzinīgus vārdus par to, cik tu esi gudra vai jauka. Ir patīkami sevi iepriecināt ar kādu jauku pārsteigumu vai balviņu kādā no Māmiņu kluba konkursiem. Un te nu viss ir mūsu rokās.
Bet vai vienmēr tā ir un cik godīgi tas notiek.
Publiskā vide ir vieta, kur mēs varam stāstīt par sevi tik , cik vēlamies. Neviens to nevar pārbaudīt un informācija, kuru sniedzam, ir uz mūsu sirdsapziņas. Esmu ievērojusi, ka arvien biežāk, arī māmiņu klubā parādās māmiņas, kas savos rakstos izmanto ne visai ētiskas metodes izklāstot vienu vai otru problēmu. Lai pievērstu sev uzmanību atļaujamies iztirzāt citas ģimenes dzīvi, aprunāt, pieļauju, ka izdomātus cilvēkus, jo pretējā gadījumā jūtu līdz tām rakstītājām, kas aprunā savus draugus un paziņas. Agri vai vēlu šos rakstus var izlasīt arī tie cilvēki, kuri Jūs uzskata par draugiem.
Izmantotā metode rakstos, protams, nav nekas jauns, jo mūsu žurnālistika ir veidota uz ziņām, kas satur negatīvu informāciju, tas piesaista vairāk lasītāju.
Otra kategorija rakstītājas, kas parādās māmiņu klubā ir tās, kas piedalās tikai konkursos un kā likums ar savu bēdu stāstu, klasiski - esmu nelaimīga, mani neviens neatbalsta, man nav naudas, vīrs mani sit un bērni man ir smagi slimi.
Mīļās dāmas, Jūsu dzīves kvalitāte ir atkarīga tikai no Jums pašām un Māmiņu klubā ir ļoti daudz māmiņas, kam ir īpaši bērniņi, bet viņas neizmanto šo informāciju , lai piedalītos konkursos. Ja godīgi, es uzskatu, ka Ja sieviete raksta par savu māju un norāda, ka viņai uz sienām nav tapetes, tas neliecina par to, ka šai ģimenei ir grūti dzīves apstākļi, bet gan par slinku, nesaimniecisku sievieti.
Tā kā māmiņu klubā esmu no pašiem pirmsākumiem, tad man ir bijusi iespēja satikt vienu otru perfekcionisti, kas izteica aizrādījumus citām māmiņām, bet tikšanās brīdī pati bija netīrās drēbēs ar taukainiem matiem un mazulis bija saģērbts ne pēc sezonas. Arī tādas, kas ar māmiņu kluba palīdzību meklēja ziedojumus un vēlāk saziedoto naudu iztērēja Polijas mantu bāzē.
Mīļās dāmas, ja dzīvē viss ir tik slikti, ir pēdējais laiks kaut ko mainīt. Citas ģimenes apspriešana parāda tikai to, ka Jūsu pašu ģimenē kaut kas nav kārtībā. Ir ļoti daudz lietu, kuru sakārtošanai nav nepieciešama nauda, tikai Jūsu vēlme un radošums. Jūs atbalstu un cieņu nopelnīsiet drīzāk parādot, kā Jūs cenšaties risināt savas problēmas, nevis apspriežot citas, vai sūdzoties, cik slikti ir dzīvot.
Personīgi man patīk Māmiņu klubs tāpēc, ka šeit mēs varam priecāties par mazuļu sasniegumiem, izdiskutēt jautājumus, kas mums ir svarīgi. Iegūt jaunu , noderīgu informāciju. Arī manā dzīvē šis nav vieglākais laiks, tāpēc es mazāk rakstu, bet labprāt palasu rakstu un priecājos par citu māmiņu sasniegumiem. Es domāju, ka neesmu vienīgā, kas nevēlās lasīt TUKŠUS rakstus. Mīļās, cienīsim viena otru un pašas sevi.
Es aicinu Māmiņu kluba meitenes neatbalstīt šīs “Bēdu” rakstītājas. Konkursi nav labdarības akcijas, bet gan atzinība par labi izdarītu darbu.
Un tāpēc pamazām zūd vēlme vispār kaut ko rakstīt un piedalīties konkursos! Katrs raksta kā prot un ko grib pateikt!
Domāju, ka nē. Bet ja jūs tas aizskāra, tad varbūt jūs saskatījāt tajā sevi 😀
😃 Kā reiz tavi raksti netika ņemti par pamatu uzrakstītajam, bet katrs jau redz sevi labāk
Vai tad nē?!
Sasmējos par tām tapetēm, jo nebiju nekur ko tādu manījusi, bet nu ļoti traki, ja ko tādu var publiski paust, man būtu kauns, bet tad nu šiem cilvēkiem būtu jautājums: "Ko esi mēģinājis darīt lietas labā, lai tā nebūtu? "
Un, ja neko, tad arī rezultāts ir tāds, kāds ir.
Vai tad šeit runa ir par jums?
Katra dalība konkursā prasa laiku, pārdomas, ieguldītu darbu....
Jā, un kas par to, ka pēc nelaimēšanas konkursā ir neapmierinātības sajūta?! Vai par to mani kāds var nosodīt?!?!
Pilnībā piekrītu visam jūsu teiktajam!
Pat noprotu par kuru/iem rakstiem ir runa. Un pēc tam tās mammas, kuras nav laimējušas to, ko gribēja, tad ir sašutums un neapmierinātība.
Un pēdējais raksts?!?! Konkurss ir par sava bērna rotaļu vietiņu/istabu, bet lielākā daļa rakstā ir par bērnu slimībām. Izskatās, ka grib uzspiest uz jūtām. Patiešām, ir māmiņas, kurām bērniņiem ir kāda noteikta diagnoze, bet viņas ar to nemanipulē, lai laimētu konkursā.