Miera osta reālai mammai tepat Rīgā

Pienāk brīdis, kad tik ļoti sagribas laiku sev, laiku ar sarunām ne par skolu, ne par bērnudārzu, nedz arī ikdienas steigu "vāveres ritenī".  Brīžiem vienkārši gribas no tā visa aizbēgt uz vairāk kā stundiņu un atrast savu miera ostu, kur paslēpties malkojot tēju, kokteili, baidot patiesi izcilu zupiņu, vai arī kādu desertu. Vieta, kur aizejot jūti, ka tā ir Tava, tas ir tas, kur Tu spēj vienkārši "atslēgties" gan no mājām, gan darba, ļaujoties "restartam". 

Pirmais mēģinājums neveiksmīgs

Pirms kāda laika ar draudzeni braucām mašīnā un meklējām kādu jauku vietiņu, kur pasēdēt pie tējas krūzes, ilgi riņķojām, līdz atradām kādu konditoriju Āgenskalnā.  Viss bija ok, bet nenoķērām šo miera sajūtu un izsmalcinātu maltīti. Nebijas īstais.

Tā nu nesen saņēmu uzaicinājumu pusdienās no jauka cilvēka, bērnībā vasaras ļoti bieži pavadījām kopā, tieši pie viņiem arī pirmo reiz tiku pie pirmās matu "čolkas", par ko saņēmu pamatīgu brāzienu no mammas. Pusdienās viņš mani uzaicināja uz bāru-restorānu "Eksports". Par to sociālajos tīklos, arī dažādās publikācijās biju dzirdējusi, lasījusi, taču nekad tur nebiju ciemojusies. 

Tas miers, klusums, ūdens

Jāteic, pēc adreses viņus ļoti vienkārši atradu, piebraucot pie restorāna - tas miers, klusums, ūdens, skaistās jahtas. Tas viss man pāris soļu attālumā izkāpjot no auto... Liekas galvaspilsētā mieru būtu grūti sastapt, vai ne? Vienmēr skrienam, steidzamies, apkārt mūžīgie pilsētas trokšņi, bet te... tāds miers, tāda aura. Par auto stāvvietu nav jāsatraucas, ja ilgāk aizsēdēšos, jo tā ir bemaksas un pie paša restorāna.

Protams, vasaras terase šajā laikā jau ir slēgta, pieļauju, ka vasarā šeit ir vēl skaistāk un šo mieru var baudīt vēl tuvāk ūdeņiem.

Mierīga mūzika, neuzkrītoši oficianti

Pamanīju, ka uz tikšanos esmu ieradusies nedaudz par ātru. Lēnām noskatīju galdiņu, kurš man vairāk patiktu, izvēlējos pie loga. Ļoti patika mierīgā, gaumīgā mūzika, ne "tuc, tuc...", nedz arī pārlieku lielā klasika no simfoniju repertuāra. Nebija arī ilgi jāgaida oficiants,  tas nešķita ļoti uzkrītošs, ar domu - esmu tepat blakām. Kamēr gaidīju tikšanos, malkoju gardu zaļo tēju, vēju aiz loga un miera sajūtu.

Tik jauka atkalsatikšanās un burvīgas pusdienas

Protams, vislielākais prieks man bija par iespēju atkal satikties, mierīgi aprunāties par to, kā mums abiem pašlaik iet, ko darām ikdienā un pakavēties bērnības atmiņās, taču pusdienas arī bija lieliskas. Teikšu godīgi, ko tik izsmalcinātu un gardu, kad iespēja sajust tik dažādu, dabīgu garšu buķeti ārpus mājas, baudu reti. Esmu zupu mīļotāja, tādēļ šoreiz priekšroku devu Baraviku krēmzupai ar grauzdētu bekonu un trifeļu eļļu. Tik garda... Ja spētu Jums nosūtīt šo smaržu, garšu...

Te vēl ieskats mūsu pusdienu galdiņam, vai nav skaisti? Un ziniet, ne tikai skaisti, bet arī ļoti gardi.

Desertam šoreiz nē, bet noteikti citu reizi

Porcijas šeit tik lielas un sātīgas, ka desertu šajā piegājienā nobaudīt nespēju, lai arī oficiants centās pierunāt kaut uz pavisam, pavisam maziņu šerberta bumbiņu... Šī oriģinālā pieeja un kārdinājums man lika vēlreiz šeit atgriezties jau pavisam drīz un nobaudīt ko gardu no "Eksports" desertu klāsta.

Un tomēr...deserts

Tā nu aizvadītajā piektdienā, kad lielā meita posās uz Helovīnu ballīti Lienes Šomases vokālajā studijā un mammai pēc darba bija plāniņš kopā ar draudzeni pasēdēt, pačalot, nolēmu doties uz nesen atklāto "Miera ostu" pēc deserta. Vairs nemeklējām jauku vietu draudzeņu pasēdēšanai, jo tagad man tā bija. Mums bija vairāk kā divas stundas laiks sev, laiks, kad nav jāsteidzas un laiks, kad ir iespēja baudīt ko patiesi skaistu, vērtīgu - mieru. Domāju, ka daudzas mammas mani sapratīs, cik mammai ir svarīgs brītiņš miera, kad neviens Tevi nesauc, kad neviens Tevi nelūdz spēlēties, kad neviens Tevi nelūdz palasīt grāmatiņu, kad nav jākārto mantas, jāmazgā drēbes, jātaisa ēst... Šī ir vieta, kur laiks mistiski pazūd, laiks, kad nekas "nedeg", kad nekur nav jāskrien, vietā, kur lietus lāses logā ir dikti skaistas un vējā plīvojošās lampiņas ir ļoti romantiskas.

Piektdienas vakarā šī vieta ir vēl skaistāka, noskaņa vēl jaukāka

Iespējams, ka tas viss tik skaisti šķiet vecuma dēļ, kad netiecies uz klubu izdejoties, kad netiecies uz skaļām ballītēm, bet gandarījumu rodi miera sajūtā un siera kūkā, kuru baidīju aizvadītajā piektdienā. Siera kūkā, kur katra odziņa garšo pēc konkrētās odziņas, kur rabarberu krēms garšo pēc rabarberu krēma un pati kūka tik piesātināta, ka ar to pilnīgi gana pie tējas krūzes ar draudzeni.

Tad nu braucot projām, vēl noķēru pāris foto ar domu, ja nu manas mazās dāmas vēlēšos kādriez atvest svētku brokastīs, brančā, vai pusdienās pēc kāda nozīmīga pasākuma, viņiem arī bērnu stūrītis šeit ir, viņi arī skaistus kokteiļus šeit gatavo, to man šoreiz nesanāca nobaudīt, bet tikai aplūkot, jo ārpusē gaidīja mans melnais "bērīts", kurš veda mūs mājās...

Pievienoju dažus foto ieskatam, cik šeit ir skaisti, mierīgi un garšīgi.

Manuprāt, šī ir lieliska vieta gan pačalošanai ar draudzenēm, gan īpašam romantiskajam vakaram divatā, gan nelielam svētku mielastam ģimenes, vai draugu lokā. Šī noteikti būs arī mūsu ģimenes vieta, kur svinēsim Latvijas dzimšanas dienu. Aizejot noskatīties salūtu gar Daugavas malu un nākot sasildīties pie tējas krūzes, vai karstvīna un baudot lieliskos desertus. Pēdējos gadus salūtu vērot nav sanācis pilnībā, jo tad mazā māsiņa bija knapi mēnesi veca un lielā vējā vakarā būtu dulli viņu vest uz salūtu, tad aizvadītajā gadā bija slinkums doties uz Rīgu, kā arī kārtējā atruna - auto tāpat grūti  būs novietot, bet te - plāns gatavs. Parkosimies Eksportā un šausim divus zaķus vienlaicīgi - salūts un ģimenes vakariņas manā atklātajā "Miera ostā".

Ja arī Tevi šis ir uzrunājis, iekārdinājis, aplūko viņu mājas lapu, ēdienkārti http://www.barseksports.lv/, vai arī dodies uz Eksporta ielu 1a. Starp citu - papētīju, viņiem ir arī īpašie brokastu piedāvājumi sestdienās un brančs svētdienās.