Mediācija - ērts veids, kā risināt konfliktsituācijas

30. Jul 2015, 00:01

Iedomājieties situāciju: divi brāļi dala mantojumu. Pēc likuma viņiem pienākas māja, un tā jāsadala 50% pret 50%. Vecākajam brālim principā pusi nevajag, bet otrajam - vajag pat ļoti, jo tas būtu viņa vienīgais mājoklis. Vienoties, kurš mājās būs saimnieks, neizdodas. Sekas - mūžīgi konflikti sakarā ar saimniecības lietām. Strīdi starp brāļiem, kas patiesībā ir tuvākie cilvēki viens otram, strīdi starp viņu ģimenēm.. Kur slēpjas taisnība, un kā šādā situācijā rīkoties?

Vecākais brālis vēršas tiesā, kur viņam likumīgi piešķir pusi mājas. Strīdi turpinās, jo jaunākais grib būt saimnieks, kas vada sadzīvi, bet vecākais liek, tā teikt, sprunguļus riteņos, viņam, patiesībā nemaz nav laika mājai, bet, kā nonāk līdz sarunām, tā viņam nekas nepatīk - te materiāli remontam nav īstie, te nav īstā vieta celtniecības darbiem. Un tā visu dzīvi?

Tad labāk sākumā vērsties nevis tiesā vai pie jurista, bet gan pie neieinteresēta profesionāļa, kas nenosliecas konkrētā pusē, bet spēj atrisināt konfliktu jau tā saknē, atrodot patieso strīdu un neapmierinātības cēloni.

Priekš kam vecākajam brālim maza mājiņa laukos, ja viņam ir divas vasarnīcas Baltezerā?

Izrādās, viņi jau no bērnības auguši visai atšķirīgi - viens par biznesmeni, otrs - naivs, pieticīgs puika, kam nevajag visus cilvēces labumus. Tādi atšķirīgi, un tomēr brāļi. Un viņus abus saista vecāku māja.

Vecākais brālis domāja - ja viņš zaudēs sav mājasdaļu, tad zaudēs, kā viņam šķita, vienīgo saikni ar savu brāli. Patiesībā viņš vienkārši mīlēja brāli, bet nezināja, kā viņam to pateikt. Vienīgais, kāpēc viņš gāja uz tiesu un maksāja tiesas izdevumus, bija tas, ka viņš vēlējās apzināties, kas viņus abus ar brāli saista. Bet jaunākais pat domāt nedomāja, ka vecākais vēlas tādā veidā izcīnīt sev uzmanību, jo viņš vienmēr viņu cienījis, un nedomāja ar viņu pārstāt komunicēt tikai tāpēc, ka viņiem na nekā kopēja no materiālām vērtībām.

Kā sadzirdēt vienam otru? Kā izprast patieso motivāciju? Te palīdzēt var profesionāls cilvēks, ko sauc par mediatoru.

Cilvēki veic ļoti daudz rīcību, vadoties pēc tā, ka "tā ir pieņemts" vai "tā būtu pareizi", un aizvien retāk klausās ne tikai citos, bet arī sevī. Un ne tikai neklausās, bet arī nedzird savas patiesās vēlmes un nodomus.

Pasaulē, un arī Latvijā, nu jau 10 gadus ir zināms vārds mediācija, ar kuras palīdzību tiek atrisinātas dažādas domstarpības.

Kas ir mediācija?

Mediācija ir brīvprātīgs process, kurā konfliktējošās puses ar neitrālas trešās personas palīdzību, pašas mēģina atrast konstruktīvu konflikta risinājumu.

Mediācija ir konfliktu risināšanas process, kas ir kā papildinājums un reizē arī alternatīva tiesas procesam un kas ieņem aizvien svarīgāku lomu dažāda veida domstarpību gadījumos. Mediācijas mērķis ir panākt, lai katra konfliktējošā puse panāktu uz savām interesēm vērstu rezultātu. Mediācijā nav zaudētāju. Ar mediācijas palīdzību konflikts var tikt atrisināts ātrākā laikā vai arī no tā var izvairīties pavisam.

Vēl viena situācija. Jums ir divi bērni, bet viens ābols. Kā dalīt? Uz pusēm? Viss nemaz nav tik vienkārši. Patiesībā bērni vēlas ko citu: viens grib ābola sulu, otrs rīvētu ābolu ar cukuru, nevis katrs no viņiem vienkārši pusi no ābola. Lai tiktu klāt patiesajām cilvēka vēlmēm, nevis vienkārši sausi atrisinātu konfliktsituāciju, mediācija veiksmīgi praktizēta dien daudzās civilizētās valstīs.

Šogad, 22.maijā Latvijas valdība galīgajā lasījumā pieņēma Mediācijas likumu, kas turpmāk noteiks mediācijas tiesisko regulējumu. Likums pieņemts, lai veicinātu civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprinātu mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanā.

Pašlaik ministrijas gatavo mediatoru sertifikācijas vietas, kas ļautu cilvēkiem atrisināt konfliktsituācijas ne tikai tiesas ēkās, bet arī vienošanās līmenī, pirmstiesas kārtībā. No 2014.gada 1.janvāra portālā www.mediacija.lv pieejams sertificēto mediatoru saraksts.

Piemēram, mamma ar bērnu izbrauc no Latijas. Mammai ir visas tiesības izbraukt kopā ar bērnu, bet bērns gribējis palikt Latvijā, savā ierastajā vidē, viņš nav gribējis šķirties no draugiem. Parastā gadījumā tēvs varētu vērsties tiesā tajā valstī, kurp devusies mamma ar bērnu, bet tas prasītu daudz naudas izdevumu, kā arī - daudz laika. Savukārt, mediators darbojas citādāk - viņa uzdevums bija noskaidrot, kāpēc mamma vēlas būt ar bērnu, kas ir patiesais izbraukšanas iemesls. Izrādās, ka mamma varētu ļaut bērnam palikt, bet baidās zaudēt mātes varu, viņa vēlas pieņemt visus sava bērna dzīves svarīgos lēmumus. Un, ja to visu pārrunā, bērns tomēr var dzīvot un atrasties viņam ērtos, ierastos apstākļos.