Mans otrais pagrieziens par 180 grādiem

Mans otrais pagrieziens par 180 grādiem

22. Nov 10:25 Evita Romanova Evita Romanova

Es mamma priekšlaikus dzimušam bērniņam, kam gadiem cīnītas veselības problēmas un nu ir vesels, jauks puisis. 

Es sāku saprast, ka es tomēr neesmu tikai un vienīgi aprūpēt dēlu un vīru-abi veseli. Arī man jābūt kādam vaļaspriekam un sieviešu manikīri, frizieri, kas palīdz pacelt pašapziņu un starot ilgu laiku. 

Darbā pārkārtojos uz amatu, kas tik ļoti patīk. Laime. Bet sirds nedod mieru, ka vajag otru bērniņu, -ar otru viss būs vieglāk-viss pavisam otrādi būs-man teica. 

Arī vīrs saprata, ka jaunāki nepaliekam. Un urrā, pēc pusgada esmu stāvoklī- viss forši. Pirmie mēneši miegaini, nogurumi. Un man sāp, es vairs nevaru veikt fiziskās aktivitātes- es jūtu,ka man plīst kas iekšā-ārsti saka viss kārtībā. 

un 15. septembris, -yes, meitiņa jau ir puncī tikpat ilgi, cik brālis bija - viss būs kārtībā, es nospriedu. 16. septembris-man uznāk biežāk tās velkošās sāpes,kas bija ar dēlu, (placentas atslāņošanās), bet izturu, vīrs pa ceļam uz darbu aizved uz 3.usg ,tur man saka viss ir kārtībā-bet es tomēr uzstāju,mani pavadīja uz uzņemšanu,lai tur ārsti mani apskata,uz to brīdi, atkal sāka vilkt,ka es jau slīpa pavisam biju, mani ieliek nodaļā. ārste saka,ka usg taču labi,ko es nāku. Vecmāte liek tonīšus viss - labi... teicās izrakstīs rīt mājās, bet drošībai atnāk ielaiž vienu poti plaušiņām meitiņai.

Atnes man pusdienas-un tur kartupelīši ,maize-ko es pie gestācijas diabēta nu nedrīkstu-no vienām pusdienām nekas slikts nenotiks bija atbilde. Protams,es praktiski neko neēdu, un vēlāk jau mani atrada agonijā, man sāpes es nevaru ne parunāt ne pakustēties-labi,ka tonīšu aparāts izrādās bijis bojāts,un viņu nāca meistars skatīt. Neatminu kā, bet daktere A.Miskova blakus,taisa jaunu usg, un prasa kur sāp, es parādīju, viņa ieskatījās dziļāk un zemāk nekā visi pārējie ārsti un lika pēc 5 min gatavu zāli ķeizaram.

Izlaidīšu sadaļu,par anestēzijas likšanu. Meita 16.09 , svars tieši 2kg, par dienu ilgāk puncī bija nekā brālis.

un atkal ceļi uz intensīvo, atnāk žults, pārsvarā viss intravenozi. Mani rāj un nosoda,ka neiet tik raiti ar piena atslaukšanu,bet arī iebiedē tik nedomā pumpi pirkt,visu salaidīsi grīstē.

Mūs pārved uz BKUS, mēnesi-kopumā bijām slimnīcā- bija gan Pneimonija-gan negribēja atzīt piena olbaltuma nepanesību-smadzeņu tūska.

un Mana dzīve atkal sagriezusies - tikai šobrīd viss ir smagāk nekā dēlam. Bet papildus dēls, kuram jāpiepalīdz skolas darbos, kas grib arī mīļumu. Meitai pēcāk 20 novembrī iesprūst cirkšņa trūce- naktī operējām, nabas trūce plānota operācija uz februāra beigām-pa vidu RSV ar bronhiolītu, uz operācijas dienu iesprūst arī nabas trūce, operācija tiek uzsākta nekavējoties. Miegs - meitai jau gadiņš, bet mostās naktīs-3-4 reizes stabili. Un es atkal esmu turpat, kur biju gadus iepriekš. Šobrīd apzinos, ka vajag man atpūtu, es raudu pēc tās-bet jātiek skaidrībā ar meitiņas veselību-sakārtosies tas, es atkal varēšu ievilkt elpu - smaidīt vairāk un atsākt aktīvu dzīvi nu jau ar 2 bērniņiem, kas būs stipri jautrāk un mīļāk