Mans ķermenis

Kopš dzemdībām pagājuši skaisti seši mēneši! Visu šo laiku mazulīte tika barota ar krūti. Vēl jo vairāk… joprojām tiek barota ar krūti! Ekskluzīvā barošana mums. Kad vien mazā pieprasa, dodu krūti.

Grūtniecības laikā nemaz tik daudz kilogramu klāt nepienāca. Iekļāvos skaistos 12 kilogramos. Ginekoloģe mani slavēja. Te par skaisto punci, kurš skaisti apaļš, te par analīžu rezultātiem. Piebildīšu, ka grūtniecības laikā atmetu daudzus kaitīgos ieradumus – dzert Coca Colu, ēst saldumus, burgerus un visu citu. Nebija nemaz tik grūti, jo no tā visa metās nelabi. Tā vietā nāca ļoti daudz veselīgu augļu, ūdens, tvaicēti dārzeņi, zivis.

Kas notika pēc dzemdībām? Savu pirms grūtniecības svaru atguvu, manuprāt, ātri. Nepilna mēneša laika biju ar saviem vecajiem kilogramiem uz kauliem. Bet! Kas tad te? Dupsis kaut kur pazudis (Kur Tu esi? Taču tikko tepat biji!), uz vēdera kaut kāda “riepa” (varbūt dupsis uzbraucis uz augšu?), krūtis kosmosā lielas (loģiski). Pirmais drosmīgais skats spogulī uz kailu pašu sevi visai graujošs. Izlēmu kādu brīdi spoguli ignorēt. Protams, ar laiku puncis savilkās mazāks, bet dupsis? Dupsi, kur Tu esi?! Nav! Viņš joprojām kaut kur aizšļūcis! Nu ko, ķersimies pie pietupieniem! To es tā neatstāšu!

Piebildīšu, ka arī mans pirms grūtniecības svars mani neapmierināja, jo našķošanās un sēdošais darbs atstāja savus nospiedumus uz mana ķermeņa. Bija tā lielā cerība, ka, barošu ar krūti, un tad jau “bērns mani noēdīs”. Ak! Un kurš bija tas nelietis, kurš palaida tautās mītu, ka, barojot ar krūti, zudīs svars? Labi, ka es uz šo nepaļāvos grūtniecības laikā, un neēdu visu pēc kārtas! Paldies, manam veselajam saprātam! Dārgās, tā nenotiek! Vismaz ne ar visām! Ēdiet prātīgi grūtniecības laikā! Jums nav jāēd par diviem, vai, nedod Dievs, par trijiem, kļūstot par “mājas dežūrcūku”! Es tik ļoti cerēju uz šo mītu, ka “bērns mani noēdīs”! Nekā! Nepaļausimies uz šo “bērns mani noēdīs”! Mīlam sevi, savu ķermeni! Un es turpināšu cīnīties ar savu pirms grūtniecības svaru!