Mamma studē: 4. nedēļa

Oh. Ir praktiski "nolauzta" studiju semestra 4. nedēļa. Kā tad mums/ man ir gājis? Kamēr braucu vilcienā un izmantoju Pasažieru Vilciena lielisko jaunieviesumu - wifi vilcienā, pastāstīšu!

Joprojām diezgan veikli tiekam galā - pirmdienās un piektdienās, kamēr dodos uz lekcijām Jelgavā, meitu pieskata vīrs, otrdienās, trešdienās un ceturtdienās - mana mamma. Tomēr, līdz šim, kaut kā veiksmīgi ir sanācis, ka vismaz viena diena nedēļā man ir pilnīgi brīva (izņemot šo), kuru es varu no rīta līdz vakaram pavadīt ar meitu. Pirmdienās, kopā ar tēti, arī mana meitiņa dodas uz "skoliņu" - bēbīšu skolu, kurā viņi kopīgi dzied dažādas dziesmas, rotaļājas. Vakarā ar demonstrējumiem šīs rotaļas mācos arī es un mums visiem kopā ir jautri. :)

Mācos es visādi - pārsvarā, 45 minūtes vilcienā paiet nemanot, sēžu ar datoru klēpī, drukāju referātus, eju cauri pasniedzēju iedotajiem materiāliem. Nereti upurēju arī pusdienu pārtraukumu starp lekcijām, lai pagūtu izdarīt uzdoto. Pagaidām, starp visiem kursa biedriem, visus darbus iesniedzu vislaicīgāk. :D Esmu sevī atklājusi nebijušu spēju mobilizēties, milzīgu krātuvi jaunām zināšanām, spēku un iedvesmu, spēju praktiski izmantot brīvos brīžus - pavisam noteikti, profesionālajā un studiju jomā esmu kļuvusi daudz, daudz spēcīgāka. Un tas viss, pateicoties manai meitiņai un nu jau vairs ne tik jaunajai māmiņas lomai. Esmu arī daudz pacietīgāka. Ja kursa biedri čīkst un pīkst par katru izmaiņu grafikā, neplānotām ekskursijām, papildus uzdevumiem (un tāda kādreiz biju arī es), tad es visu uzņemu ar rāmu mieru un novērtēju darbu, ko mūsu izaugsmē iegulda pasniedzēji.

Visam ir arī sava mazā, tumšā maliņa. Neskatoties uz to, ka ar manu mammu un vīru meita ir īstens eņģelis, viņa pēdējā laikā ir sākusi paust savas, iespējams, dusmas uz mani par biežo prombūtni. Laikā, ko pavadām kopā, viņa pavisam noteikti biežāk kašķojas, dusmojas uz mani. Pastaigu laikā vairs negrib sēdēt ratos (bet varbū pie vainas vēsais laiks un tuntulēšanās), vakaros ļoti vaktē mani, lai tikai nekur neaizeju, nedod Dievs, ja ieeju dušā. To es daru tikai tad, kad viņa guļ. Bet mēs runājamies, mīļojamies un es ceru, ka viņa man piedos. Jo tik daudz jau prom arī neesmu. ;D

Kopumā, joprojām esmu sajūsmā par studijām. Kāri tveru katru jaunumu, izbaudu gan ceļu uz universitāti, gan atpakaļ. No rītiem 6 pat ceļos ar prieku. Nedaudz smieklīgi, ka nereti uz agrajām lekcijām es ierodos saķemmējusies, pabrokastojusi, kārtīgi apģērbusies, kamēr daži, kas dzīvo blakus universitātei, kopmītnēs, atnāk pavisam saņukāti. Bet tā tāda liriska atkāpe vien ir.

Rudens ir burvīgs gadalaiks. Paralēli steidzamajiem mācību darbiem, esam iegādājušies jaunus pastaigu ratus, šmorējam, vāram un cepam no laukiem atvestos ķirbjus, baudam dzīvi un rudeni! Izbaudi arī tu!