Mamma studē

Ar tik pat lielu aizrautību, kā janvārī uzstādīju plānu rakstīt Māmiņu Klubā regulāri, vasaras saules vilināta un aizrauta, rakstīšanu atstāju novārtā.

Iestājies rudens, meitai tūlīt, tūlīt, pēc nieka mēneša būs gads. Un gadi ir lieli, un gadi ir mazi. Šis nudien bija lielais. 

Rudens iestāšanās nozīmē vasaras beigas. Un vēl tas nozīmē jauna perioda sākumu. Pēc divu gadu akadēmiskā atvaļinājuma es atgriežos studijās un labprāt padalīšos ar to, kā tad tas ir - būt mammai - studentei. 

Studēt atlicis pavisam maz - aktīvas lekcijas līdz novembrim, līdz janvārim straujš darbs pie diplomprojekta, kam sekos izlaidums. 

Nu jau rit trešā studiju nedēļa. Kādas šīs nedēļas ir bijušas? Noteikti straujas. Lekciju grafiks piesātināts, teju katru rītu dodos uz no Rīgas uz Jelgavu, pēcpusdienā atpakaļ. Lekciju laikā meitiņu pieskata vīrs vai mana mamma. Mums ir izcili paveicies, ka abiem ir salīdzinoši elastīgs darba grafiks, kuru var saskaņot ar manu prombūtni.

Kopš meitu pieskata mana mamma, viņa noteikti ir kļuvusi daudz patstāvīgāka - pati labprātāk ēd, rotaļājas, es kļūstu arvien mazāk vajadzīga ikdienas nodarbēs. :) (cik nu maz varu būt vajadzīga mazulim)

Noteikti emocionāli vissmagāk ir man. Katrs rīts, kurā ir jāatstāj mazulīte saldi guļot gultiņā, ir neaprakstāmi smags. Dienai ritot neprātīgi ilgojos. Ja iepriekš mazulītes diendusas laikā steidzu paveikt "savas lietas", tad tagad gaidu, kad viņa modīsies, lai kopīgi pavadītu laiku. 

Esot prom dažādos laikos, mani sācis mulsināt piena jautājums. Joprojām pāris reizes pa dienu zīdu meitu. Tā kā lekciju grafiks ļoti mainās, ķermenis vēl nav pielāgojies tam, ka ir dienas, kad pa dienu krūtis "tiek iztukšotas" un ir dienas, kad esmu no meitas prom. Kad piens ir uzkrājies, tas manāmi traucē. Pie šī jautājuma risināšanas vēl strādāju.

Pa kuru laiku es mācos un padaru mājas darbus? Grīdu un traukus mazgāju no rītiem, lai vai cik agri tie būtu, tas ir savdabīgs pamošanās rituāls. Studiju lietas cenšos padarīt, braucot vilcienā vai arī, kad meita ir devusies nakts miegā. Protams, arī vīrs un mana mamma palīdz. Šajā studiju periodā, diemžēl, sanāk ekonomēt uz brīvā laika rēķina - sportošanas, izklaidēm, utml. Bet nekas, gan jau nokavēto atgūšu.

Kopumā - studēt, kamēr ir tik mazs bērns noteikti (vismaz pagaidām) nav tik briesmīgi, kā iztēlojos pirms tam. Centīšos turpmāk ik pa laikam padalīties ar jauniem iespaidiem/ atklājumiem/ pārdzīvojumiem/ uzvarām.

:)