LGBT kopienas aktīviste, divu bērnu māmiņa Linda Curika cer, ka Civilās savienības likums drīzumā tiks pieņemts, jo pastāv Satversmes tiesas spriedums, tāpēc tā īstenošanai vajadzētu būt vien laika jautājumam.
Sarunā ar Māmiņu Klubu Linda Curika norāda, ka Civilās savienības likumā esošie aspekti varētu atrisināt dažādus būtiskus jautājumus, tostarp, īpašuma tiesības, naudas pārskaitīšanu. “Parastās ģimenēs tā ir ikdiena, bet mūsu gadījumā ir jāpārdomā, cik naudas esam pārskaitījuši, ko darīsim, ja ar kādu no mums kas notiks. Šīs lietas regulētu likums,” stāsta Linda Curika, uzsverot, ka viņa ir pieaudzis cilvēks, kas maksā nodokļus, normāls sabiedrības loceklis, kas būtu pelnījis to pašu, ko pārējās ģimenes. “Tas ir ķeksītis, ar kuru parlaments un valsts pasaka, ka neesmu otrās šķiras pilsonis,” tā viņa.
Neplāno aizbraukt
Viņa uzsver, ka likumprojekta nepieņemšana nemazina šādu ģimeņu skaitu, bet gan tikai veicina sajūtu, ka neesi valstij vajadzīgs. “Noteikti būs cilvēki, kuri teiks, ka tas ir ļoti labi, jo šādi cilvēki mūsu sabiedrībā nemaz nav vajadzīgi, mums nepieciešamas kārtīgas ģimenes, kas rada daudz bērnu. Daudzi tāpēc aizbrauc, bet mana dzīve ir šeit, Latvijā, kur ir mana karjera, ģimene, mamma, īpašums. Es mīlu dzīvot Latvijā! Ir skaidrs, ka es tikai tāpēc nebraukšu prom, bet gan cerēšu, ka kādā brīdī likumiskais aspekts tiks atrisināts,” stāsta LGBT kopienas aktīviste, divu bērnu māmiņa Linda Curika.
Nepieņemšana
Vaicāta, vai viņas ģimenei ir nācies saskarties ar nepatīkamām situācijām tikai tāpēc, ka viņa ir piederīga LGBT kopienai, Linda atbild, ka pēdējā laikā šādas situācijas, kad citu bērnu vecāki norāda, ka šāda ģimene nav pieņemama, ir retas. Tomēr viņa atceras gadījumu, kad meita mācījās vēl 1. klasē. “Meitai bija forša draudzība, bijām pazīstamas ar viņas mammu, kura, acīmredzot, saprata, kāda ir mūsu ģimene. Kad reiz aizbraucām pie meitas draudzenes vecmāmiņas, uzzinot, ka ar Martu (Lindas dzīvesbiedre) dzīvojam kopā, audzinām bērnus, sieviete kļuva satraukta, viņai sāka drebēt rokas. Pēc tam meitas draudzenei vairs nekad nebija laika satikties, viņa vienmēr bija ar kaut ko aizņemta, lai gan dzīvoja mums kaimiņos. Tas bija ļoti nepatīkami,” atceras Linda.
Nevienlīdzība
Viņasprāt, lielākais drauds Latvijas ģimenēm ir nevis viendzimuma pāri, bet gan par savām bērnības traumām neizglītoti cilvēki, kuriem trūkst emocionālās inteliģences. “Jo sevišķi vīrieši, jo viņi vēl joprojām izaug ar klišejiskām gaidām par vīrišķību. Latvijā cilvēki ir arī ļoti vardarbīgi,” stāsta Linda Curika, piebilstot, ka viņai sāpīga tēma ir ļoti netaisnīgais darbu sadalījums ģimenē, kur parasti strādā abi, taču vīriešu darbs tiek izcelts kā svarīgāks.