Lauris devās ciemos pie Pepijas Garzeķes.

Pateicoties Māmiņu klubam sestdien devāmies uz Latvijas Leļļu teātri uz izrādi „Pepija Garzeķe”. Jāsaka, ka gan man, gan Laurim šis bija pirmais leļļu teātra apmeklējums. Tā kā dāvanā saņēmām četrus ielūgumus, tad līdzi uz teātri ņēmām kaimiņu dvīņus (9 gadi).

Tad nu ieradāmies Rīgā novietojām auto un devāmies uz teātri, kuram katru dienu ar tramvaju braucu garām, bet ne reizi mūžā neesmu bijusi. Jocīgi.

Iegājām noģērbām virsdrēbes un tad Lauris sāka pētīt, kas atrodas pie sienām un uz grīdas, bet nu no lielā cilvēku pūļa bija mazliet apmulsis un iet pie pils negribēja. Tā nu lēnā solī devāmies ieņemt vietas skatītāju zālē. Mani patīkami iepriecināja krēsli, kas piemēroti mazajiem skatītājiem, tiešām biju sajūsmā un nodomāju, kāpēc tādu nav arī kino.

Visi apsēdušies gaidījām izrādes sākumu.

Beidzoties izrādei biju pārsteigta par šo izrādi. Kāpēc?

Pirmkārt, Lauris bija sajūsmā, aplaudēja līdzi, kad visi to darīja izrādes laikā, ķiķināja, kad ķiķināja visi. Jāsaka, ka izrāde it kā paredzēta  bērniem no sešiem gadiem, tāpēc sākumā satraucos vai Laurim būs interesanti. Bet izrādes laikā viss satraukums izdzisa, jo Lauris visu izrādi ar lielu interesi skatījās un smaidīja.

Otrkārt, pati biju sajūsmā, jo esmu lasījusi grāmatu un skatoties pilnīgi atcerējos rindiņas, ko lasīju. Un veids kā viss tika pasniegts tiešām iedvesmojošs.

Treškārt, dvīņu puikas bija pārsteigti un pat palūdza vai varēšu iedot grāmatu, lai viņi var izlasīt. Jau braucot mājās uz manu jautājumu, vai izrāde bija pamācoša puikas atbildēja, ka jā, un uzskaitīja visu, ko māca šī izrāde. Arī pēc tam mājās mammai un tētim bija stāstījuši, ko esot iemācījušies no šīs izrādes. Un tas mani patiešām priecē.

Kad bijām mājās uz tēta uzdoto jautājumu, kur Lauris bijis, Lauris atbildēja „Biju ciemos pie Gardeķes un zirga”

Lūk kā mums gāja Leļļu teātrī.

Vēlreiz liels paldies Māmiņu klubam.