Laura Juhņeviča

Laura Juhņeviča

Cenšos katru dienu būt savā darbnīcā. Šī vide mani nomierina

Es sevi dēvēju par mākslinieci. Mans ceļš sākās interesanti. Es satiku savu vīru un uz viņu skatījos ar mirdzošām acīm, jo prātpju, kā cilvēks var atrast savu aicinājumu tik ļoti, ka viņš piesēžas pie klavierēm un viņam pazūd laiks. Es uz viņu skatījos un domāju, ka tā ir izredzēto dāvana atrast savu aicinājumu.

Vienā brīdī izdomāju, ka nolikšu malā dekorēšanu, jo tur nav mana sirds, sāku mālet. Labāk tās pirmās gleznas nevienam nerādīt. Mēģināju, eksperimentēju, radās iespēja uztaisīt izstādi. Es tam nebiju gatava, bet saņēmos un izstāde tapa, diezgan veiksmīga. Tajā brīdī noķēru garšu un sāku gleznot. Pagājuši jau 5 gadi.

Es mācījos Rozentāla skolā. Lai gan pēc Rozentāla skolas kādu laiku negribēju gleznot. Visu esmu pārsvarā apguvusi prakses ceļā.

Pirms 4 gadiem kļuva par mammu

Pirms tam es biju bērns. Iepriekš es plūdu pa dzīvi, darīju, ko gribēju un nebija nekādas struktūras, bet tajā brīdī, kad piedzimst bērns, tu tuk ļoti vari sakoncentrēties lietām, jo zini, cik daudz laika būs gleznot. Man nav laika gaidīt iedvesmu, jo man ir jāglezno. Visa dzīve palikusi krāsaināka un jēgpilnāka.

Ceļš līdz bērniņam

Ir dzirdēti viedokļi, ka ar diviem bērniem būs vieglāk. Es šo viedokli apgāzīšu, jo ar diviem ir daudz grūtāk, kaut vai pārvietoties pa ielu, arī tas, ka viņiem ir konkurence un abi grib mammu uzreiz. Protams, ir nenormāli mīļi skatīties, kā viņi viens otru apskauj, aizstāv otru. Ir visādi.

Man gleznošana ir tā, kas uzlādē, tad varu atpūsties, sagatavoties dienai un tad varu būt jēdzīgāks cilvēks. Ja man nav laika sev, ir slikti.

Iedvesmu smeļos no cilvēkiem, visvairāk no dabas, citiem māksliniekiem.

Māksla_bērnu audzināšana

Radošums varbūt ļoti nenoder, taču bērniem arī ļauju gleznot. Meitiņa sāka gleznot 5 mēnešu vecumā. Ar pirkstiņiem, bet tagad jau var just, ka viņa būs mūziķe vai gleznotāja, jo ļoti skaisti dzied, bet arī glezno labi. Radošais process bērniem ļoti palīdz.

Esmu no vecākiem, kas ļauj šmulēties.

Mēs, mākslinieki, nekad nezinām, būs vai nebūs.