Par šo lauku sētu uzzinājām no draugiem, kuri tur viesojas samērā bieži, jo ir lieli zirgu mīļotāji. Tad nu šai brīvdienās devāmies uz Sēlpili, lai lūkotu visu klātienē.
Lauku sētu atradām ļoti viegli, jo es esmu dzimusi Jēkabpilī un pluss mīnuss pārzinu kur kas un kā. Jebkurā gadījumā, ja arī Jūs izdomāsiet doties uz šo vietu, tad ieteiktu sākumā uzrakstīt saimniecei Initai Vanagai iekš Facebook- https://www.facebook.com/inita.lesinska un viņa pastāstīs visu sīkāk kas un kā un kā nokļūt līdz viņiem.
Sēlpils pēc būtības ir ļoti skaista vieta, jo Daugavas krasti ir rokas stiepienā un arī "Pļāvnieki" ir izvietoti netālu no Daugavas. Atbraucot uz lauku sētu paŗsteidza tās plašums un sakoptība. Saimniece mūs sagaidīja un pati visu ar izrādija. Šogad daudz kumeliņu saimniecībā sadzimuši, tik smieklīgi bija skatīties uz to cik tie neveikli un turas mammai aizmugurē neatejot ne soli no mammas.
Man pašai ļoti patika tā sauktie Čigaānu zirgi, jo tie atšķiras no mūsu parastajiem bērīšiem uz tiem cik sapratu nejāj, bet tie ir domāti darbam.
Mazajiem ļoti patika truši un kaziņas, kuras varēja samīļot un pabarot, jo zirgus tā īsti barot neļāva, lai tie neatradinās no zāles ēšanas.
Pirmo reizi dzīvē ieraudzīju pundur āzi, no sākuma domāju ka tas ir kazas bērniņš.
Saimniecību tiešām ir vērts apmeklēt, jo tāda veidā atbalstam cilvēkus kuri cenšas un viņiem labi sanāk, jebkurā gadījumā cik sapratu no saimnieces, viņi domā attīstīties plašāk un kas zin kādus brīnumus ieraudzīsim vēlāk tur.
Runājot par samaksām, tad tā ir ziedojuma veidā. Laiku un apmeklējuma dienas ir jārunā ar saimnieci.
Mums jebkurā gadījumā patika, pat mazajam Rūdim, kurš varēja izskraidīties pa laukiem. Lielākajiem bērniem patika spēlēties pa siena ruļiem, jebkurā gadījumā katrs atrada izklaidi priekš sevīm.