Labvakar!

Pirmdienas rīts. Vīrs dodas darba gaitās uz galvaspilsētu. Es eju ārā ar dēliņu. Kad atnākam mājās, ieeju maminuklubs.lv, lai paskatītos jauno uzdevumu projektā „ES+TU=MĒS”. Ko es tur redzu? Kā jau iedomājos, jāizjautā vīrs. Pienāk pirmdienas vakar, uzrakstu sms, lai padomā, kas, viņaprāt, ir svarīgs attiecībās, ko viņš no tām ir sagaida un kādām tām ir jābūt. Nepaiet ne 10 minūtes, kad vīrs man zvana ar jautājumu „Kas tad tie tagad pa jautājumiem? Nekad neesmu par tādām lietām aizdomājies.” Nu tad tagad padomā! Paiet atkal kāds laiciņš, telefonā klusums... Attiecībās ir svarīgi novērtēt to, kas mums ir dots, sapratne, uzticēšanās, iejūtība, savaldīšanās, ieklausīšanās partnerī, mīlestība... tā nevar pateikt, ir ļoti daudz lietu... jābūt arī kopīgām interesēm. Vēl ir svarīgi, lai abi kopā justos labi. Dažkārt nozīmīgi ir prast pielāgoties vienam otram.” Uz jautājumu par gaidām no mūsu attiecībām vīriņš atbild, ka sagaida kopīgu nākotni. Attiecībām jābūt harmoniskām, nesamākslotām, brīvām – lai tajās varētu justies labi (būt tādam kāds esi), romantiskām, kaislīgām (lai arī visi saka, ka kaisle ātri pazūd). Tām jābūt krāsainām, lai nebūtu pelēkā ikdiena, lai katru dienu varētu atklāt kaut ko jaunu. Tām jābūt arī sirsnīgām. Telefonā visu laiku skan „Vai tad nepietiek? Esmu noguris, galva galīgi vairs negrib domāt.” Kā pēdējais teikums telefonā atskan „Attiecībām ir jābūt baudāmām, kā saldajam ēdienam.” Un mans vīriņš ir īsts kārumnieks ne tikai virtuvē pie galda... 

Pēc visa, ko dzirdēju par attiecību lietām no mīļa vīriņa, sapratu, ka ļoti daudz lietu mums ir kopīgas, tieši tāpēc esam precējušies... Saprotam viens otru no pusvārda. Pārdomāju viņa atbildes, jo patiešām par tādam lietām nekad nebijām runājuši. Iekšēji es nojautu, kas viņam ir svarīgi, bet tiešos vārdos tikai tagad. Interesanta lieta šis projekts. J

Atpūta vienam no otra? Hmm...es atpūšos no vīra visu darba nedēļu. J Viņš strādā, es audzinu dēliņu. Gribas viņu biežāk mājās!!!

Manam vīram dzīvē ir tā – ja jādara, tad jādara. Ja jāatbild uz jautājumiem, tad jāatbild. Es jautāju, viņš atbildēja. Viss!

Vīrišķīgs vīrietis tāds, kuram rokas aug no pareizās vietas. Viņam jārūpējas par sevi un savu sievieti, arī par bērniem. Viņam jāprot pieņemt svarīgi lēmumi. Vīrietim ir jābūt ģimenes galvai, lai sieviete var justies kā aiz akmens sienas.

Es droši varu teikt, ka varu paļauties uz savu vīru. Viņš vienmēr pilda savus solījumus. Kā jau smagi strādājošam vīrietim, dažkārt, viņam aizmirstas kāds sīkums, bet tas nekas. Es zinu, ka mājās vienmēr būs gaisma, jo spuldzītes būs, kas ieskrūvē. Ja es gribētu, tad viņš darītu visus mājas darbus, gatavotu ēst un mainītu dēlam pamperus arī brīvdienās un svētkos, kad viņš ir mājās, bet es negribu, lai viņš to dara – brīvdienās es viņu lutinu, cik vien varu, jo tajās mēs remontējam mūsu dzīvokli. Es zināju, ka man būs visskaistākā un elegantākā virtuves iekārta, paļāvos uz viņu. Viņš ir cilvēks, uz kuru varu paļauties!

Ikvienai sievietei ir svarīgi saņemt atbalstu no vīrieša, kurš viņai ir blakus. Jau gaidot mūsu dēliņu, es sapratu, ka bez vīra atbalsta man būtu ļoti grūti. Rainers nāca pasaulē ar ķeizargriezienu, viņš bija tas, kurš atbalstīja mani pēc operācijas un rūpējās par dēliņu, kamēr man bija gultas režīms. Kad izrakstījāmies no slimnīcas, man uznāca „melnie”, jo bija bail no tā, kas mani sagaida mājās ar četras dienas vecu mazuli. Visu mūžu būšu vīram pateicīga, ka bija man blakus un atbalstīja. Tagad es dzīvoju pa māju un audzinu dēlu. Viņš ir gatavs doties uz dārziņu, bet rindā esam 20. Sūdzos vīram, ka gribu strādāt, bet viņš mani atbalsta un atgādina, ka dēla audzināšana un būšana kopā ar viņu ikdienu, arī ir darbs.

Esmu pateicīga Dieviņam, ka tieši šis vīrietis, kurš man ir blakus, ir mans vīrs un dēliņa tētis.

„Lai uguns kurtos spoži, novietojiet abas pagales blakus, pietiekami tuvu, lai tās viena otru sildītu, un pietiekamā – apmēram pirksta platuma attālumā, lai tām var ērti piekļūt gaiss. Šis noteikums attiecas gan uz labu uguni, gan uz labu laulību.” /Mārnijs Rīds Krovels/

Jauku vakaru vēlot,

Ilvija.

P.S. Titulfoto šajā un iepriekšējā blogā no interneta dzīlēm.