Kurzeme: maršruts Usmas ezers - Kuldīga

Ahh, ziniet to sajūtu, kad gandrīz pabeidz rakstīt un tad viss pazūd, jo muļķīgi uzspied uz reklāmas un tad back pogu? Es tagad zinu! 

Bet kaut kā negribas ticēt, ka "nebija lemts"! Tāpēc saņemos un, neskatoties uz nepieklājīgo pulskteņa laiku - rakstu vēlreiz. 

Kā jau iepriekš rakstīju, šī gada galamērķis ģimenes dāmu - mammas un 4 meitu braucienam, bija Usmas ezers un Usmas muiža. 

Otrajā dienā lēmām, ka kaut kur jāaizbrauc un kaut kas jāapskata, bet', ņemot vērā iepriekšēju pieredzi, bija svarīgi nepāršaut pār strīpu! Nolēmām, ka katra izvēlēsies vienu apskates objektu, kas nodrošinātu, ka laimīgas beigu beigās būs visas! 

Sākām ar Usmas koka baznīcu, kas bija gaužām blakus muižas viesnīcai! 

Neskatoties uz to, ka iekšā tikt neizdevās, bildes sataisījām un viena laimīga! 

Nākamais - Ūdrkalna skatu tornis. Tikai tad, kad piebraucu, tad atcerējos, ka šeit jau ir būts! Bet tas nemaz nemazināja vēlmi uzkāpt pašā augšā un vēlreiz apskatīt kādi mežu plašumi un ezera tālumi! 

Kā nākamo meklētājā ievadījām Lāčkroga ezeru. Kas tie bija pa ceļiem, pa kuriem mūs uz turieni aizveda! Meža vidus, zemes ceļs, maziņš, bet neslikts. No vienas puses bail - pilnīgi vienas, no otras puses - kas par dabas skaistumu! Diezgan ilgu laiku sevi izklaidējušas ar YouTube un dziesmu izvēli uz maiņām, bet dziedāšanu kopīgu, beidzot nokļūstam mazā celiņā, kuru aizšķērso dubļu peļķe. Baidos braukt cauri, a ja nu tur paliekam! Kura tad ar savu izejamo tērpu stums laukā? Bet tā nu sagadās, ka pretī brauc kungs sirmos gados, laikam nodomāja, ka mēs nezinam kur braukt tālāk, meta savu zirgu (velosipēdu, īstenībā) un ved mūs rādīt. Protams, nokurnot, ka nesaprot, ko tie tūristi saskatījuši karjera vecā bedrē.

(Foto it kā lejā, bet kaut kas man te galīgi nesokas ar pagriešanu)

Bet īstenībā jau skaisti gan! Krāsa kā siltās zemēs un nostāsti labi - varot pat dzert! Mēs gan neizmēģinām pat peldēt! 

Oncītis visu laiku pavada runājot pa telefonu, tāpēc, par laimi, vairāk negāciju nedzirdam, un varam izpriecāties bildējoties un atkal sēžoties auto un braucot uz nākamo mērķi. Un tas ir - Īvandes ūdenskritumi. 

Piebraucot sajūta interesanta - mazs ciemats, mazs veikaliņā un norādes, ka kaut kur tur ir. Un patiešām jau arī ir! Un tīri tā neko! 

Saka, ka tālāk esot vēl, bet šoreiz mēs nemēģinājām brist. Pietika ar šo skaistumu. 

Tālākais ceļs veda uz Kuldīgu, kuru tomēr gribu atstāt atsevišķam ierakstam - viņa nudien to ir pelnījusi! 

Ko neapskatījām - Riežupes smilšu alas. 

It kā gribējās, bet it kā bail, ka būs auksti, ka būs klaustrofobiski, ka būs ilgi utt. 

Un - baigi veiksmīgi apskatījām daudz, par to tērējot tieši neko! Alas laikam konceptuāli neiederējās :) Tās citreiz! 

P.S. Kā tās bildes apakšā noņemt ko netīšām pievienoju es nezinu :D Bet tur ir Lāčkroga ezers- tematiski! Tikai galva jāparotē! :)