25.09 10:00-11:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Vakar lasīju diskusiju par bildinājumiem un laulībām (http://www.maminuklubs.lv/sieviesu-klubs/ir-kopigs-berns-bet-bildinajuma-nav-250966/ ) . Visu nakti prātoju par šo tēmu un vēlējos uzsākt nelielu diskusiju par līdzīgu tēmu. Baznīcā vai Dzimtsarakstu nodaļā (tātad laulāties vai sarakstīties)?
Pastāstīšu īsumā savu stāstu.
Mani bildināja mūsu iepazīšanās gada jubilejā- ātri, bet mums nelikās, ka par ātru, jo gatavi precēties jau bijām mēnesi pēc iepazīšanās.. Kāpēc precēties? Beidzot satiku cilvēku, no kura vēlētos bērnus- viņš tāpat. Mums abiem liekas, ka bēram jāpiedzimst ģimenē. Mēs nenosodām arī citus variantus- bērns un tad kāzas vai bērns un attiecības- katram savs variants, bet mūsējais ir- kāzas un pēc tam bērns. Vēlējāmies mazas kāzas- lielas nemaz nevarējām atļauties. Plānojām laulāties baznīcā.. Sākām iet kursos- man bija jāpāriet katoļu ticībā, lai varētu laulāties tieši tajā baznīcā, kurā gribēja topošais vīrs, pēc tam vēl vajadzēja iziet saderināto kursus.. Viss bija ļoti laikietilpīgi un tieši tajā gadā man bija jāpabeidz arī augstskola. Kāzu datums jau bija noteikts, laika palika aizvien mazāk. Mēģināju sarunāt, ka iemācīšos visu, ko vajag un atbildēšu, bet uz kursiem neiešu, vienkārši nereāli likās paspēt uz tiem 2reiz nedēļā. Man atteica. Sarunājām ar vīru, ka sarakstīsimies un uz 5 gadu jubileju salaulāsimies baznīcā. Iesniedzām iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā. Kad beidzās eksāmeni sazvanījos ar mācītāju un teicu, ka varbūt varu iziet kaut kādus ātros kursus- līdz noteiktajam datumam vēl 2 mēneši.. Nekā- abus kursus ātri var iziet tikai 3 mēnešos.. Labi. Palikām pie dzimtsarakstu nodaļas. Kāzu diena pienāca- viss bija skaisti- kā sapnī. Mūsu īpašā diena sanāca vērienīgāka nekā sākotnēji plānojām- ļoti palīdzēja vecāki, jo viņiem bija ļoti svarīgi, ka mums viss izdodas un šo dienu nekad neaizmirstam..
Tagad pagājuši gandrīz 2 gadi no mūsu skaistās dienas, esam pilnvērtīga ģimene, mūsu meitiņai drīz būs gadiņš. Nesen biju vīrabrāļa kāzās, kas notika baznīcā... Sākās diskusija par to, cik svarīgi ir laulāties baznīcā. Izskanēja tādas frāzes kā- sarakstīties taču nav nopietni, to dara tikai tad, ja vīrietis „iekritis”, tā nemaz nav īsta ģimene, kaut kādas aprēķina laulības utml.. Mani šī diskusija pat ļoti sāpināja. Abi vīra brāļi ir salaulājušies, bet mēs TIKAI sarakstījāmies.. Šī saruna bija netaisnīga. Sāku domāt- kāpēc tik liela nozīme tiek piešķirta laulāšanai. Šie cilvēki taču nemaz neiet uz baznīcu, iespējams, ka Dievam tic mazāk nekā es, bet, ja precas, tad tam obligāti jānotiek baznīcā?! Jā, es vēlētos to tomēr izdarīt baznīcā, bet tagad jau liekas, ka uz mums izdara spiedienu, nevis tā ir mūsu pašu izvēle.
Kā Jums, liekas, vai maniem radiniekiem ir taisnība un laulības baznīcā ir obligātas? Un kas vainas Dzimtsarakstu nodaļām? Galvenais taču beigās ir rezultāts, nevis kā tas sasniegts.. Vai tad tā nav?
Kā precējāties Jūs?
P.S. Bildes no personīgā arhīva.
kintijad
Misteria
čabule
LvMomi
pandulaacis
princesemince
mamma27
aab
lauvinja