Kaut kā pietrūkst

Sveikas mīļās māmiņas!

Ar ko lai sāk!Es jau kā 4mēnešus un 2nedēļas esmu maza žiperpukas māmiņa.Šis ir mans pirmais bērniņš. Pagājušajā gadā, kad uzzinaju ka esmu stāvoklī biju ļoti priecīga par gaidāmo mazuli, jo sen jau vēlējos būt māmiņa.Tagad esmu priecīga , ka man ir maziņš eņģelītis ,kas visu laiku liek par sevi manīt. :):)

Kā jau sava rakstā " Manas divas vis garākās nedēļsa, jeb no līdz nokļūšanai mājas" es rakstīju par to kā man gāja pirms dzemdībām un dzemdībāš. Un to ka dēliņš nonāca JITN ,kur mēs pavadījām nedēļu. Laikam dēļ visiem pārdzīvojumiem un uzrtaukumiem kas notiek, man bij maz piena un bij dēls jabaro ar krūti un vēl maisījumu. Kad atbraucām mājās domāju ka būs labāka atmosfēra,būsu nomierinājusies un pietiks tikai dēlam ar menis doto maltīti,bet nekā pirmās nedēļas mazulis čikstīgs naktis negulētas. Nesaprašana kas notiek. Tad secināju ,ka dēls nav paēdis, ka ir pusbadā. Tādēļ tika dots klāt maisījums. Centos likt pie krūts ,bet nekā rausta tik un grozās pie pupa. Tiku atslaukusi ,lai varbūt tas stimulētu pieniņa vairošanos. Uz laiciņu likas ka tas palīdz, bet nogurums un nervozitāte darīja savu. pieniņš sāka izzust.  Tādēļ tagad ir sanācis tā ka vairs dēlu nebaroju ar krūti, nepietiek ar to vien. 

Esmu jau sākusi viņam dot pa druskam citu ēdienu klāt( karotīti kartupeļu putriņas, kādu karotīti no speciālajām burciņām prieks 4mēnešu jauniem bērniņiem, un piena maisījumam uz pusdienām lieku klāt rīsu pulverīti ,lai pieniņš būtu sātīgāgs un bagātāks.)

Sirds dziļumos esmu pārdomājusi un sevi tirdījusi ,kādēļ tā viss noticies, ka nevaru vairs pati nodrošināt pilnvērtīgas ēdienreizes ar savu pieniņu!!Kādēļ tā!

Šie 4 mēneši ir paskrējuši vēja spārniem... dienas paiet tik nemanoti un padarīts nekas sevišķs. Kautā laiks ir pagriezies tā, ka galvā ir juceklis un nevar vien sapras ,ko karīt un kā būtu labāk.

Ir brīzi, kad esi tiko nolicis mazuli gulēt ,  nedaudz ievelc elpu neko nedarot ,vai paskatoties kas jādara.... opaa laiks paskrejis un mazajam ir vajadzīga mana klātbūtne.

Itkā pirmajos mēnešos kad mazais tik ēd un guļ vajadzēja daudz ko padarīt, bet nemaz tā nebija. Arī tagad kad mazais jau paaudzies un pats jau nedaudz spej sevi nodarbināt( pētit mantiņas un sev apkārtni), pat tad vēl ir brīži,ka nevar neko padarīt liederīgāk. Jo ik pa laikam ir nepieciešama viņam mana uzmanība. 

Esot visu laiku pa māju ,laikam sāku nedaudz notrulināties, vair neprotu saorganizēties tā ,lai varētu visu paspēt!!!

Tādēļ man ir lūgums jums māmiņas ,kur jūs ņemat spēku visu paspēt, un saplānot ritmu tā, lai visiem būtu labi( gan sev, gan mazulim, gan mīļotajam vīrietim)!!!!

Padalieties savā pieredzē ar jauno māmiņu ,kura nespēj sevi saņemt rokās.

Būšu jums par to pateicīga.

Lai jums visām jaukas un prieku pilnas dienas.

Laura&Ričards