Kad Pats Tuvākais kļūst Par-Svešinieku!

Ahh nezinu ar ko lai sāku....gribas izkratīt sirsniņu....:(

Sākšu ar atmiņām!

Atceros kā bērnībā savai māsai nu vispār jau visiem biju kā tāds Joku Pēteris:D vienmēr kādu attēloju vai kaut ko smieklīgu darīju,biežāk es šitā jokoju ar māsu! Mēs ar viņas gandrīz bijām nešķiramas,vienmēr kopā kaut kur gājām vai spēlējamies,kad nu nācām lielākas arī iepirkāmies!:) Un tad mēs aizbraucām uz Angliju,tāka man tur nepatika tad gribēju atpakaļ.Māsa palika dzīvot tur ar mammu.Gāja gadi,atradu draugu,un tad jau sākām kopīgi meklēt dzīvesvietu.Vienmēr caur internetu vai telefonu kontaktējos ar mammu un māsu.Bet te vienā dienā,mamma zvana un saka ka māsa grib atpakaļ uz latviju..!

Nu labi,saku lai tad dzīvojās pie mums....tā arī bija viņa kādu laiku dzīvojās pie mums tad šad tad aizbrauca pie tantes ciemos.un Te nu viss sākās -vispār jau kad viņa atlidoja uz LV tad par kaut ko bija sadusmojusies uz mammas tatad arī uz visiem, nu labi, neko...ganjau pāries!

Gāja laiks sāku ievērot ka viņa lielāko daļu pavadīja gūltā, klausījās mūziku un īpaši ar nevienu nerunāja.Labi tad viņa aizbrauc atkal pie tantes paciemoties! Pēc pāris dienām viņa man raksta ka gribot atpakaļ pie mums! Labi braucam pakaļ.....skatos viņa tā jocīgi uzvedas un jocīgi saģērbusies,nevaru saprast....sāku uztraukties Kas noticis?? tante saka ka tik tagad to ievērojusi.Zvanu mammai izstāstu visu,saku ka varbūt vajag zvanīt un aizvest viņas pie kāda psihologa?! Nē viss būšot kārtībā! Pēc vēl kāda laika sāku pamanīt ka viņa dara un runā dīvainas lietas! Nu tagad pavisam nopietni esmu Satraukta!!!! zvanu mammai un saku lai Steigšus brauc šurp!!Jā, viņa nopērk biļetes un lido šurp bija jagaida 4 dienas līdz viņas atbraukšanai! Bet kas notika pa tām 4 dienām!!!!!Murgs un Soks visiem un Bailes! Viss sagriezās kājām gaisā....ES vairs Viņu NEPAZINU!!!;(

Visas tās dīvainās un neapdomīgās lietas ko viņa darīja un runāja pat negribu atcerēties bet tāpat man atmiņā tas paliks mūžīgi!:( Viņa vairs sevi nekontrolēja......:( Lidostā kad braucu pretī mammai,es Vienkārši NEVARĒJU viņas novaldīt! viņa gribēja skriet prom un gāzās gar zemi.....ahh;(

Kad satiku beidzot mammu biju Laimiiga,jo nu jutos drošāk!;(

Mamma ir Dievticīga un veda māsu uz baznīcām domādama ka tas ko līdzēs...bet tak nekādu rezultātu!!

Nepārtraukti viņai saku ka jāsauc ātrie un jāved uz slimnīcu!Tā arī beidzot darījāmm! Atbraucot ārsti uzdod nepārtraukti visādus jautājumus-eu nu vaitad nevar redzēt un dzirdēt ka viņai nav viss kārtībā??!! Pēc šāda teikuma ko teica viņa viņiem"Kad es biju maza man māsa norāva galvu"......;( nu vai vēl nav skaidrs.....bet nee jautā par pagaatni utt tad es neizturēju un gāju iekšā teikt viņiem!! Vai tiešām viņi neredz ka viņa ir slima??!!un ka steigšus vajag īsto ārstu palīdzību!!;( (negribu pat stāstīt ko viņa darīja kad gaidījām ārstus) ;(

Aizveda viņu uz Jelgavas slimnīcu. Tur viņa runāja visādas muļķības-tā teikt viņa brīžiem ir uz reālās zemes un brīžiem uz iedomu zemes(debesīm un citur)

Tur viņa nodzīvoja 3 mēnešus un tad mamma viņas ņēma pie sevis! Bet nekas NAV beidzies!! 

Tagad viņai jālieto zāles varbūt pat visu mūžu jo ja nedzer tad viņai atkal nāk virsū šie dīvainie visi!:(

Ārsti teica ka viņai esot Šizofrēmija(atvainojos ja nepareizi uzrakstīju)  

Man ir skumji....:( ka esmu zaudējusi var teikt savu māsu:( Pat tagad viņa nav tāda kā agrāk ...viņa izvairās no manis:( un es neatceros kad pēdējo reizi vispar būtu ar viņas normāli parunājusies;(.....kad viņa tā dara tad man sirds sāp un paliek ļooti skumji...

Par ko Dievs soda tā viņu??! Viņa vienmēr bija dāsna,mīļa,paklausīga...nekad nekas nebija žēl.....

Tā jau viņai ir slimība tā krītamā kaite,bet tas pTFU PTFU  reti kad uznāk!

Un kāpēc tas tā pēkšņi notika??!! Tas jautājums vienmer paliks Neatbildēts!...;(