Kā pareizi veidot attiecības ar savu bērnu?

Meitenēm rozā kleitiņas un lelles, bet puišiem traktori un nekādu asaru? Vai bērni jāaudzina stereotipos? Vai  bērns pats mammai parādīs, kas viņam interesē?

Kad Kristai piedzima meitiņa, viņa sapratusi, ka jākļūst par Alises piemēru, jo esam savu bērnu supervaroņi. “Tas lika arī aizdomāties par to, kā ikdienā izskatos, jo, strādājot no mājām, bija viegli iesēsties treniņbiksēs un aizmirst par kosmētikas maciņu,” stāsta Krista. Drīz viņas meitiņai būs jau divi gadi, tāpēc Krista gaida brīdi, kad abas varēs pucēties līdzīgās drēbēs un kopā apmeklēt pasākumus. Jā, lai arī Alisei vēl nav divi gadi, viņai jau šobrīd patīk izvēlēties sev apģērbu. “Ja ir iegādātas jaunas kleitiņas, viņa sapucējas, vēro sevi spogulī un priecājas. Arī tik mazam cilvēciņam ir patika pucēties,” smaidot teic Krista.

Bērnu psiholoģe Simona Dimanta stāsta, ka ap divu gadu vecumu bērnam veidojas apziņa un viņš sāk vairāk ārēji atšķirt, ka esam atšķirīgi, tomēr šajā vecumā bērns vēl neizprot, ka viņš ir meitene vai zēns. “Domājot par dzimumu, svarīgākais ir trenēt jutīgumu un sekot līdzi tam, kā bērns sevi izpauž,” uzsver psiholoģe. Viņa norāda, ka nereti vecāki ir satraukti, ja dēls spēlējas tikai ar meitenēm. “Protams, sociālajā vidē var par to rasties aizspriedumi, bet, iespējams, viņam kādu iemeslu dēļ ir vieglāk spēlēties ar meitenēm. Iespējams, pēc rakstura iezīmēm viņš ir vairāk vērsts uz attiecību veidošanu ar meitenēm, jo viņas ir vairāk iekļaujošas, pieņemošākas, gādīgākas,” secina S. Dimanta.

Aptuveni 4 gadu vecumā bērni sevi sāk identificēt kā meiteni vai zēnu.

Veselīgu attiecību pamatā ir sapratne un bērna drošības sajūta, ka vecākiem var stāstīt visu, bet kā pareizi nospraust robežas, lai savam bērnam būtu gan vecāks, gan draugs?

Iekšēji trauksmaināki vecāki var baidīties par to, ka ar bērnu izveidos pārāk stingras robežas, līdz ar to bērns vecākus nemīlēs, vairs nebūs tik siltu un tuvu attiecību. “Ja vecākiem ir iekšējas bailes un sajūta, ka viņi vēlas darīt visu, lai tikai veidotos labas un draudzīgas attiecības, nebūtu konfliktu, šis noteikti ir psiholoģisks jautājums, kas vecākiem jārisina pašiem,” uzsver bērnu psiholoģe Simona Dimanta. Ja šis jautājums netiek risināts, var izveidoties situācija, ka manās lomas, kā rezultātā bērns kļūst par to, kurš vada ikdienas situācijas. Tādā situācijā, bērnam augot lielākam, viņš kļūst pieprasošāks un vecāki vairs nezinās, kā vadīt ģimenes vidi, jo būs sajūta, ka viņiem vairs nav kontroles.