Kafiju dzeram, lai baudītu tās garšu, priecātos par rituālu un iegūtu rītos vai pēcpusdienās tik ļoti nepieciešamo enerģijas lādiņu. Iespējams, daudzi ir iegādājušies kafijas automātus, dzirnaviņas vai piederumus, kas padara pagatavoto kafiju nemainīgi izcilu katru rītu. Taču mēdz gadīties situācijas, piemēram, pārgājiens vai ciemošanās pie tuviniekiem, kad piederumu nav pa rokai, taču pie lieliskas kafijas ir pierasts. Vai maz ir iespējams pagatavot lielisku kafiju bez īpašām palīgierīcēm? Noteikti, taču ir vērts atcerēties pāris nianšu, lai sasniegtu vēlamo rezultātu, ir pārliecināts Rimi Gardēdis, barista Raimonds Zadvornovs.
“Par kafijas garšas rezultātu atbild divi lielumi – proporcija un ekstrakcija jeb tas, kā kafijas garša nonāk ūdenī. Ja protat variēt ar šiem, sasniegsiet vēlamo rezultātu daudz vieglāk,” skaidro Raimonds.
Pirmkārt, svarīga proporcija – cik daudz kafijas jālieto uz konkrētu ūdens daudzumu. “Visvieglāk šo piemēru ir atspoguļot klasiskā kafijas pagatavošanas veidā – uzlejot to krūzē. Ja pa rokai nav svariņu vai mērtrauka, vizuāli novērtē krūzes tilpumu un pieliec pusotru tējkaroti ar kaudzīti kafijas uz katriem 100 ml ūdens. Tātad, pieņemot, ka standarta krūzīte ir 200 ml, tās būtu trīs tējkarotes. Kafijas daudzums ūdenī ietekmēs intensitāti, tāpēc, ja kafija šķiet par vāju vai par intensīvu, pielāgo kafijas daudzumu. Kad vēlamā proporcija ir skaidra, jāturpina pagatavošanas gaita,” skaidro barista Raimonds Zadvornovs.
Nākamā svarīgā lieta ir kafijas ekstrakcijas process – tas veicina kafijas “ievilkšanos” ūdenī. Raimonds skaidro, ka ekstrakciju veicina trīs faktori – ūdens temperatūra, saskarsmes laiks un maisīšana. Gatavojot kafiju, šie trīs lielumi jāpielāgo kafijas grauzdējumam un malumam. Jāsāk ar pamatu – pieejamās kafijas novērtēšanu. Vai tās būtu pupiņas, vai malta kafija, atliek to aplūkot, lai zinātu, kā ar to apieties. Ja kafija ir tumša grauzdējuma, tā viegli ekstraktējas, taču, ja tā ir gaiša grauzdējuma, būs nepieciešams vairāk enerģijas vai ilgāks laiks, lai to pagatavotu.
“Tātad – ja pieejamā kafija ir tumša, vari lietot ūdeni nedaudz zemākā temperatūrā, mazāk to maisīt un gatavot kafiju īsāku laiku. Ja kafija ir gaiša, dari visu pretēji – to var apliet pat ar verdošu ūdeni, kārtīgi samaisīt un ļaut ilgāk ievilkties. Idejiski strādā salīdzinājums ar tējas maisiņu – jo karstāks ūdens, tējas maisiņš ilgāk atrodas ūdenī vai tēju vairāk maisīsi, jo tumšāka tā kļūs,” norāda barista.
Visbeidzot, jāizvērtē arī kafijas malums. “Te vislabāk strādā salīdzinājums ar cukuru un ūdeni. Iztēlojamies trīs ūdens glāzes – vienā ieberam pūdercukuru, otrā granulēto, trešajā ieliekam cukura kubiņu. Pirmais noteikti izkusīs pūdercukurs, tad granulētais, bet kubiņš kusīs visilgāk. Līdzīgi ir ar kafijas malumu – jo smalkāka kafija, jo vieglāk tā ekstraktēsies, un pretēji. Tāpēc pielāgo savas darbības kafijas malumam, lai veicinātu balansētu un sev vēlamu ekstrakciju,” iesaka Raimonds Zadvornovs.