Ja kādam svētku laiks rada prieku un sajūsmu, ne mazums ir arī māmiņu, kurām decembra pēdējās nedēļas ir stresa un satraukuma pilnas. Kāpēc svētku sprieks mijas ar stresu un kā sevi palutināt?
Stress ir ķermeņa atbildes reakciju uz kādu no situācijām mūsu dzīvē. “Es pat teiktu, ka tā ir formula, kādā mūsu ķermenis sagatavojas, lai ar šo situāciju tiktu galā. Tas, ko mēs saucam par stresu, savukārt, ir mūsu attieksme pret notiekošo," stāsta stresa, miega un atjaunošanās koučs, Māmiņu Kluba masāžas speciāliste Liene Bogdanova. Cīņā ar stresu ir divi svarīgi priekšnosacījumi – pilnvērtīgs uzturs un miegs.
L. Bogdanova uzsver, ka būtiski ir parūpēties par sevi, lai atjaunotos pēc stresa situācijām: “Metodes tam ir dažādas un katram savas. Kāds brauc slēpot, lai izvēdinātu galvu, kādam citam tie ir elpošanas vingrinājumi, kurus veikt pirms vai pēc stresa situācijām, vēl kāds iet uz masāžu, jogu vai baseinu.”
Tomēr situācijās, kad ar fiziskajām aktivitātēm nav gana, palīgi cīņā ar stresu jāmeklē citur.
Sarunā ar Māmiņu “Euroaptieka” farmaceite Egija Jēkabsone saka, ka ir vairāki dabas līdzekļi, kuriem ir nomierinošs efekts un kas var palīdzēt. To vidū ir, piemēram, baldriāns, melisa, mātere, pasiflora, vīgrieze un kumelīte. “Var lietot arī preparātus, kas satur magniju un B6 vitamīnu,” ar padomu dalās farmaceite Egija Jēkabsone, piebilstot, ka magniju iespējams uzņemt ne tikai ar uztura bagātinātājiem, bet arī ar pārtiku, piemēram, pilngraudu produktiem (maize, putras), lapu salātiem, avokado, banāniem, pākšaugiem, sēklām, riekstiem.
Nereti ar stresu saistīts arī bezmiegs, jo rodas miega traucējumi un cilvēks nesaņem kvalitatīvu miegu. Pieaugušam cilvēkam dienā vajadzētu gulēt 7-9 stundas, bet bērniem un pusaudžiem ilgāk. Izpētīts, ka no miega traucējumiem vairāk cieš tieši sievietes.