Kā mammai pārvarēt vainas apziņu?

Mammas loma sniedz milzu prieku, bet vienlaikus arī šaubas par sevi. Sajūta, ka nespēj atspēkot savus standartus, uztraukumi par veiktajām izvēlēm. Šādas sajūtas piedzīvo ikviena māmiņa. 

Mammas vainas apziņu piedzīvo daudzas no mums, kad jūtam, ka neattaisnojam savas un citu cerības, pildot vecāku lomu. Lielākā daļa vainas apziņas rodas iekšējā dialoga ietekmē, kurā sev pārmetam, ka mums neizdodas būt pietiekami labai mammai un aprūpētājai.

Vainas apziņa, ko sievietes izjūt bērnu audzināšanas laikā, bieži rodas tad, kad veidojas spiediens no augstajiem standartiem, ko uzliekam ne tikai pašas sev, bet arī sabiedrība. Mēs dzirdam no citām māmiņām, ka viņas dara to vai šo, sociālajos tīklos redzam supermammas, kuras, piedevām vienmēr izskatās lieliski. Tikmēr mēs sajūtamies vainīgas, ja kaut kas neizdodas vai sajūtamies nogurušas. Šīs vainas sajūtas ietekmē arī garīgo labsajūtu.

Šādās reizēs der atcerēties, ka ideāla mamma neeksistē, un arī citas mammas, visticamāk, cīnās ar tām pašām negatīvajām  sajūtām. 

Mātes loma var būt gan fiziski, gan emocionāli nogurdinoša, un ir daudz dažādu iemeslu, kāpēc mēs varētu izjust mātes vainas apziņu. Vai mēs pavadām pietiekami daudz laika ar saviem bērniem? Vai mēs strādājam pārāk daudz? Vai mūsu audzināšanas stils ir pareizs? Visas šīs šaubas un jautājumi var izraisīt pārmetumus sev.

Biežākie iemesli, kas veicina vainas apziņu

• Karjeras un mātes lomas līdzsvarošana. Reizēm ikdiena aizrit spriedzē un jūties izsmelta, jo ir grūti sabalansēt darba pienākumus ar mammas lomu. Atceries, ka perfektu līdzsvaru atrast ne vienmēr ir viegli!
• Atšķirīgi audzināšanas stili. Katra ģimene ir unikāla, un tādas ir arī izvēles, ko veic ikdienā. Ir dabiski sevi apšaubīt, jo sevišķi tad, ja redzi, ka citi vecāki rīkojas citādi. Uzticies savai intuīcijai!
• Velti laiku sev. Kad atvēli brīžus savai atpūtai, var šķist, ka savas vajadzības izvirzi augstāk par  bērna vajadzībām.
• Mājas solis. Ja veļa krājas kaudzē vai arī vakariņas tiek pasūtītas līdzņemšanai, tas nebūt neliecina, ka esi slikta mamma! Mājas ir paredzētas dzīvošanai, un dažreiz tas nozīmē arī nelielu nekārtību.
• Bērna uzvedība. Kad bērns ir noguris, viņš sāk niķoties, ir dabiski justies atbildīgai par viņa uzvedību. Taču atceries, ka katrs bērns ir individualitāte, un viņš mācās izmēģinot un kļūdoties, gluži kā pieaugušie.
• Salīdzini sevi ar citiem. Kad redzi vai dzirdi, ka citi vecāki kopā ar saviem bērniem veic dažādas aktivitātes, apmeklē pasākumus, nodarbojas ar rokdarbiem, ir viegli sajuties tā, it kā tev vajadzētu pacensties vairāk.
• Finansiālas raizes. Biežas raizes par naudu un ģimenes budžetu ir vēl viens jautājums, kas var izsaukt vainas apziņu, jo sevišķi tad, ja vēlies nodrošināt savam bērnam vislabāko, taču ir finansiāli ierobežojumi. Šī ir bieži sastopama problēma, taču atceries, ka tu dari labāko iespējamo ar sev pieejamajiem resursiem.
• Zīdīšanas salīdzināšana ar barošanu ar maisījumu. Māmiņas, kuras baro bērnu ar maisījumu (neatkarīgi no tā, vai tā ir pašas izvēle, vai arī fizioloģiski iemesli, kāpēc to nevari darīt), kā arī tās, kuras papildu zīdīšanai veic piebarošanu ar maisījumu, bieži vien jūt nepieciešamību citiem paskaidrot savu rīcību un taisnoties, kāpēc bērns netiek barots tikai ar krūti. 

Ir dabiski saskarties ar šīm sajūtām, un to atzīšana ir solis ceļā uz to atlaišanu. Tu dari vairāk, nekā tu domā!

Kad uzkrājas vainas apziņa, pieaug arī stress un nemiers. Hronisks stress un vainas apziņa atsaucas uz nervu sistēmu, liekot pastāvīgi justies saspringtai, raisot dažādas fiziskās un garīgās veselības problēmas. Šīs veselības problēmas var ietvert:

• Depresiju
• Galvassāpes
• Gremošanas problēmas
• Miega traucējumus
• Augstu asinsspiedienu un sirds veselības problēmas
• Muskuļu sasprindzinājumu un sāpes
• Grūtības koncentrēties.

Tāpēc ir svarīgi atzīt vainas sajūtas un iemācīties atbrīvoties no tās, pirms tevi pārņem veselības problēmas.

5 ieteikumi, kā tikt galā ar mātes vainas apziņu

Praktizē līdzjūtību pret sevi

Kad sajūti vainas apziņu par savu kā vecāka izvēli vai arī kāds izsaka kritiku par taviem pieņemtajiem lēmumiem, ir viegli ieslīgt negatīvu pašpārmetumu ritenī.

Lai uzsāktu praktizēt līdzjūtību pret sevi, vispirms pievērs vērību tam, kā tu sarunājies pati ar sevi. Centies aizstāt skarbos vārdus, pašpārmetumus ar laipnākiem, maigākiem vārdiem. Padomā par to, kā tu runātu ar savu draugu vai mīļu cilvēku, un mēģini izrādīt pret sevi tādu pašu līdzjūtību.

Izveido atbalsta tīklu un iemācies lūgt palīdzību

Izveido ap sevi atbalstošu cilvēku loku. Tie var būt draugi, ģimene vai dalība atbalsta grupā. Atbalstoša kopiena var mazināt vecāku stresa un spiediena ietekmi. Nākamais solis ir būt atvērtam un sazināties ar šo atbalsta kopienu, lūdzot palīdzību, kad tā nepieciešama. 

Ja tev ir grūti atrast laiku mājas uzkopšanai, veļas mazgāšanai, vakariņu pagatavošanai, nekautrējies lūgt palīdzību!

Izvirzi reālistiskas cerības

Sociālajiem medijiem piemīt spēja izkropļot realitāti un radīt iespaidu, ka ir iespējams darīt visu un atrasties visur vienlaikus. Atlaid nereālistiskās cerības! Tu nevarēsi apmeklēt visus bērna koncertus, sporta pasākumus, pagūt ar bērnu uz visām teātru izrādēm un muzeju izstādēm, vienlaikus strādājot 8 stundas dienā, ik vakaru gatavojot vakariņas un esot uzmanīgs partneris. Ir pilnīgi normāli reizi pa reizei pasūtīt ēdienu līdzņemšanai vai ļaut bērnam skatīties televizoru, kamēr tu esi dušā. Tu vari darīt visu iespējamo, kamēr tavi bērni ir drošībā un mīlēti, un tas nozīmē, ka ar tevi kā mammu viss ir vislabākajā kārtībā!

Velti laiku savai atpūtai

Rūpes par sevi var šķist savtīgas, ja domā, ka labāk šo laiku vajadzētu pavadīt kopā ar bērnu. Taču svarīgi atzīt, ka tu nevari rūpēties par savu ģimeni, ja nevari parūpēties par sevi. Laika veltīšana “glāzes papildināšanai” var uzlabot tavu sniegumu visās dzīves jomās. Tāpēc velti laiku ilgākam miegam, atvēli brīdi laikam ar draudzeni, izbaudi siltu vannu vai jebkuru citu nodarbi, kas tev sniedz prieku.

Nosaki vainas apziņas avotus

Izpratne par īstajiem vainas apziņas avotiem ir pirmais solis! Dažreiz avoti ir iekšēji, jo pašas sev izvirzām augstas gaidas, bet dažkārt tie var būt arī ārējie – sociālie mediji vai personas mūsu ikdienas cilvēku lokā, kas apšauba mūsu izvēles vai arī lielās ar savu vecāku lomu. Padomā par to, kuri avoti tev ir vissvarīgākie, kādas ir tavas vērtības, un tad izslēdz tos, kas tev raisa lieku spriedzi, negatīvas emocijas un vainas apziņu, no savas ikdienas vai arī nosaki tiem robežas.

Attēls ģenerēts ar AI