19.04 14:00-15:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Mazulīša ienākšana ģimenē ir liels notikums un šķietami dzīve iekrāsojas rozā krāsās. Bet dzīvē, jau esot grūtniecības laikā un pēc bērniņa dzimšanas (it sevišķi pirmā bērniņa), saproti, ka tas nes arī līdzi savas grūtības un izaicinājumus.
Gan fiziski, gan emocionāli sieviete piedzīvo lielas pārmaiņas. Ļoti bieži ir raizes, kā atgūt pirmsdzemdību figūru, vai es esmu pietiekami laba māte, kāda tagad būs dzīve un tml. domas. Nogurums bieži mijas ar šokolādīti, uztraukums par figūras neatgūšanu bieži aizsāk kādu diētu vai pārmērīgu sportošanu. Vai gluži otrādi, no pārdzīvojuma, ka kārotie pirmsdzmedību kilogrami nenāk tik ātri, kā gribētos, sāc ēst visu pēc kārtas. Kad satraukties un aizdomāties jau par ēšanas traucējumiem, kas var liecināt, ka šādi riski patāv tieši Tev un, kas biežāk ir iemesli šīm bažām par svaru un pamati vēlmei našķoties pēcdzemdību laikā, vairāk stāsta ēsanas traucējumu mentors/koučs, 2 bērnu māmiņa, Anna Balode.
Ēšanas traucējumi, manuprāt, nav nekas par ēšanu. Daļēji ir, bet pamatā tas ir veids, kā mēs tiekam galā ar emocijām. Un bērna ienākšana ģimenē, kad mazulītim ir kolikas, kad apkārt ir daudz “visszinošu padomdevēju”, kad ir pāris stundas miegam, kad reizē nesaproti, kur beidzies Tu pati un sākas mammas loma, kad hormoni taisa vētras, tad saprotams, ka tas rada satraukumu, stresu, bailes, neziņu. Ja vēl sāc skatīties instagram pēc padomiem un secini, ‘ka neesi pietiekami laba’, jo visām citām viss ir skaisti un vienkārši, kas nebūt tā nav ( “viņa ar četriem tiek labāk galā kā es ar vienu, māja vienmēr laistās, bet es pat katlu nepaspēju nomazgāt!”).
Bet ne jau uzreiz tas nozīmē, ka klāt būs ēšanas traucējumi. Protams, arī sievietes, kuras nekad nav saskarušās ar ēšanas traucējumiem, var raizēties par pirmsdzemdību svaru, hormonu ietekmē vairāk vai tieši pretēji - mazāk ēst utml. Taču, savi riski ir. Tām, kurām šī sajūta — “neesmu gana laba” nav sveša, pagātnē ir daudz neatrisinātu lietu pašas ģimenes attiecībās, sarežģītas attiecības ar vecākiem, draugu, vīru (iespējams palikusi viena), līdzīgas problēmas bijušas jau iepriekš (kaut tikai pusaudžu gados), ir bijusi mūžīga cīņa ar diētām u.c. faktori.
Jautājums jau ir par to, kādēļ tā vietā, lai baudītu laiku ar mazo un fokusētos uz bērnkopību mēs fokusējamies un pārdzīvojam par svaru? Vai nav tā, ka ir ierasts visu kontrolēt un tagad situācija iziet “ārpus kontroles” un veids kā atgūt jebkāda veida “kontroli” ir kotrolēt- esmu pārāk liela vai nē, kontrolēt ēst vai neēst (bieži vien pa dienu knakstās ar dārzeņiem, vakarā ēd saldumiņus). Vai apkārt kādi komentāri? Ja sev pašai, un, kas būs, kad būsi x kg svarā? Parasti dāmas saka, ka būs laimīgākas, pašpārliecinātākas. Tad jautājums, ko Tev tas dos? Parasti atbildes ir tādas, ka Tad nu gan es pateikšu vīra mātei! Nu tad es patikšu sev, vīram (!!!) un tml. Jautājums, kādēļ gana laba nozīmē būt gana tieva. Un tam arī var būt saknes ģimenē. Tiek apspriests, kā kurš izskatās, aprunāti kaimiņi, paziņas, draugi. Sajūtu neesmu gana laba, jauno māmiņu gadījumā, “ļoti labi” iesēj mūsu vecāki vai vēl kādi padomdevēji, sakot “Nē, nevajag darīt tā, es, kad x bija maziņš darīju tā...”, “vai, kā Tu viņu plāni saģērbusi!”, “Vai, izskatās, ka Tev nav laika sakopt, varbūt vajag palīdzēt”, “Kā Tu nezīdi ar krūti???”, “Nē, Tu dari nepareizi” utt. Jo tā jau situācija ir jauna, liekas, ka neko nepaspēj, liekas, ka atbalstu gribētos vairāk, jūties pazaudējusi identitāti, ierakusies pamperos un vēl Tev iesēj šaubas, ka neesi gana laba mamma. Vēl bieži dzirdēts aspekts ir “Vīrs reti ir mājās, mazais jau principā uz maniem pleciem!”; “Nuuu, vīrs iesaistās tikai tik cik ar mazo paspēlējas 2h dienā”, māmiņa izskatās nogurusi un sarunas laikā vēl atklājas, ka vīrs uzdrošinās pārmest, kas pagatavots pusdienās, vai nav garšojis, vai gribējis, ko citu. Un mamma ir viena, jutas vientuļi, ir izdegusi un ir šī ēšana vai “raizes par svaru” ir vieglāks veids kā nedomāt par to, kas notiek apkārt, vai ne? Nedomāt, ka principā neviens Tevi neatbalsta, vēl “pabiksta”, esi viena, pazaudējusi identitāti un izskatās, ka šī jautrība nebeigsies. Tad var slēpties no problēmām diētā vai ēdienā.
Vēl bieži saskaros, kur jaunās māmiņas, kurām nav ēšanas traucējumi, ir jau satraukušās par tiem. Taču sarunu gaitā secinam, ka pa dienu uzturs ir mazs, jo nav laika, pastaigu ir daudz, naktīs nākas celties, bieži vien nākas ‘multitaskokt’... Kur tīri loģiski ķermenis PRASA vairāk kā ierasts. Un, atbildot uz jautājumu, kādēļ prasās tieši saldumi, junk food, maizītes un tml. kā tas ir ēšanas traucējumu gadījumā, kad ir ‘norāviens’, tad tie ir ātrie ogļhidrāti, kas visātrāk dod enerģiju. Un, ko vēl vairāk pārgurušai mammai vajag? Tādēļ šādos gadījumos ieteiktu sākt ar ēšanas sakārtošanu, veco, labi zināmo- kārtīgi, regulāri ēst, dzert daudz ūdeni. Un nē, neturēties “veselīgi, sabalansēti” rāmjos, ja Tevi tas noved pie noraušanās. Ir ok ēst arī saldumus. Bet galvenais ir atcerēties -ēst nevis dzīvot uzkožot.
Principā, mazulīša ienākšana ir laiks, kad domāt par mazo, priecāties, nevis uztraukties par figūru. Noteikti, zini draudzenes, kuras pēc dzemdībām ātri vien atguvās bez diētām, pašas par sevi, apaļīgas jaunās mammas, kas nestreso, izskatās priecīgas? Piebilstot par pirmo, ja Tu streso par svaru, Tevī ražojas stresa hormons- kortizols. Un tas palīdz jeb galīgi nepalīdz Tev ātrāk tikt atpakaļ pirmsdzemdību formā. Un vēl, ne visiem ir jāatgriežas pirmsdzemdību formā ? Jo Tu taču tagad esi sieviete, mamma. Un ir ok, ka esi sievišķīgā, padomā, kā tas stiprais organisms iznēsājis Tavu mazo! Tu esi tik stipra un esi pateicīga! Vīrs saka, ka nu jau par traku? Kam pieder problēma? Viņš iemīlēja Tevi vai jūs esat kopā figūras dēļ? Prasās pēc sarunas, vai, ja šādas prasības, kas dzen stresā bijušas ilgstoši, aicinu apmeklēt pāru terapiju vai pārdomāt kandidatūru. Bet ne dzīt sevi stresā.
Dod sev laiku! Šis viss ir jauns! Kā arī neaizmirsti, ka tad, kad mazais ēdīs no kopgalda, pats par sevi jūsu ģimenē ienāks veselīga uztura paradumi. Ēdīsiet daudz tvaicētu dārzeņu, vistas gaļu utt. No pieredzes, vislabākais veids, kā skārtot ķermeni pēc dzemdībām- pastaigas un maltītes, kad mazais prasīs visu, ko ēd Tu. Pats par sevi ēdīsi 'veselīgi'! Pēc 5 gadiem atskatīsies un pasmaidīsi! Ēd kārtīgi, fokusējies uz mazo! Varbūt aizej pie fizioterapeita, ej daudz pastaigās, pavingro ar mazo, bet veselīgi, nevis drudžaini vingro kamēr mazais pirkstus bāž rozetē. Un atseko visiem IG, FB, TikTok kontiem, kas dzen kompleksos. Tie ir tikai soc.tīkli ?Ikdienā arī tie mazie ir šmuļi un nav laika kārtot māju, ir asaras un punķi un pamācošas tantes!
Kā arī, netici forumiem, kas saka, ka krūtsbarošana “izsūc”, bieži vien, tieši otrādi- sieviete beidz barot ar krūti un nokrītas svarā. Tāds bijia arī mans gadījums, pēc zīdīšanas pārtraukšanas ēst gribējās par trešdaļu mazāk, neprasījās saldumus un viss normalizējās.
Savukārt, ja saproti, ka šis jau bijis pirms tam- neapmierinātība ar savu izksatu, diēta no diētas, cīņa ar svaru, sevis ierobežošana uzturā, vai ja ēd ārpus kontroles (sajūta black out), vai tieši otrādi, nevari vairs ieēst, jo baidies pieņemties svarā, vērsies pēc palīdzības! Kā arī notiekti neatstāj novārtā, ja jūti depresijas sarkanos karodziņus! Arī tas var būt iemesls apetītes zudumam vai “binge eating”.
Sākotneji vari atnākt ĒT Resursu Centrā uz pirmo konsultāciju un tālāk Tev tiks dotas tālākas norādes par tālākiem soļiem, lai ar to ātrāk tiktu galā (ar kādu speciālistu būs nepieciešams sākt- reizēm psihiatrs, jo ir depresija, reizēm uztura speciāļists, jo vajag sakārtot ēdienkarti, reizēm terapeits, reizēm koučs, psihologs) vai tieši otrādi, sastādīs ēdienkarti un sakārtos ēšanu, ja nebūs manāmi ēšanas traucējumi (kā diagnoze)!
Par pieejamo palīdzību, ja jūti, ka velk uz ēšanas traucējumu pusi:
FB Būt Brīvai
IG butbrivai