Iveta: Iesaku iemācīties mīlēt garlaicību

FOTO: Ilustratīvs

Manas šodienas sajūtas

Šodien ir burvīgs rīts, logā spīd saulīte, lapas krāsojas sarkanoranžos toņos, liekas - dzīve ir skaista, bet iekšēji manī mīt dīvaina sajūta. Tas nav nogurums vai dzīves apnikums vai kā daudzi saka: "nāk rudens un tam līdzi nāk rudens depresija", bet arī depresija tā nav. Domāju, domāju un nonācu pie secinājuma, ka manu šā brīža stāvokli var nodēvēt par ‘’garlaicību’’. Kāpēc garlaicība? Jo gribas būt citur, liekas - kādam dzīve ir interesantāka, jautrāka, nezinu, varbūt pat mērķtiecīgāka kā man. Nav jau tā, ka man nebūtu mērķu dzīvē, bet iekšēji ir tāda sajūta, ka vienmēr varētu vairāk un labāk. Gribas aizmukt prom no savas dzīves, varbūt pat paskatīties no malas, varbūt kaut kas dzīvē jāmaina, lai dzīve nebūtu tik garlaicīga un melnbalta, par spīti krāsainajam rudenim.

Bet dzīve ir tikai dzīve, tā nevar būt vairāk vai mazāk interesanta. Un esmu sapratusi, ka tieši tādēļ, ka dzīve ir garlaicīga, baudas meklēšana tajā mums ir tik svarīga. Mums nevajadzētu baidīties no garlaicības, vai nu atzīstot to viens otram, vai tiekot ar to galā pašiem. Tās ir bailes no garlaicības, nevis viņa pati, kas mūs nomaldina.

Un citiem, kuri nonākuši līdzīgās sajūtās, iesaku iemācīties mīlēt garlaicību, izprast to, jo izrādās tā var mācīt ieklausīties sevī, ļauj atpūsties no ikdienas steigas.

Iveta

Sūti savu stāstu uz realamamma@maminuklubs.lv!

Stāsti būs kā iedrošinājums katrai mammai par to,ka ir normāli būt nogurušam. Ir normāli atzīt, ka kaut ko nespējam. Ir normāli būt normālai, nevis perfektai mammai!

Reizi mēnesī kādai stāsta autorei dāvinimāsim pārsteiguma balvu!