Iepazīstam ģimenes enerģiju!

Kādēļ vīrietis pamet ģimeni un atstāj savu sievu vienu ar bērnu uz rokām? Zināji, ka bērnam trīs gadu vecumā ir tik spēcīga enerģētiskā saikne ar tēvu, ka izirušas ģimenes atkal var atjaunoties? Atklāj bioenerģētiķis Andžejs Reiters.

Ja vīrietis aiziet no ģimenes, patiesībā to daba jau ir paredzējusi. Mūsu liktenis ir lēmis, kā notiks un ir notikumi, kurus mēs nevaram mainīt. Māmiņa pēc bērna dzimšanas visu uzmanību sāk veltīt mazulim. Vīrietis reizēm neiztur, tādēļ pašu attiecības sašķobās.

Piedzimstot bērniņam, ģimenē parādās ļoti spēcīga enerģija, mazais ir atvēris tādu kā kosmisko kanālu, caur kuru „baro“ savus vecākus. Tieši tādēļ māmiņai pietiek spēka visu diennakti par viņu rūpēties, bet vīram – strādāt un uzņemties papildu pienākumus darbā, lai uzturētu ģimeni. Ja vīrietis aiziet no ģimenes, viņš zaudē to iedvesmu, kuru viņam ar savu piedzimšanu devis mazais. Vīrietis paliek mazāk veiksmīgs jebkurā darbībā. Viņam ir mazāk dzīvības spēka.

Bērni līdz piecu gadu vecumam telepātiski mācās to pašu, ko tajā brīdī vecāki. Ja viņi mācās valodas vai kādu mūzikas instrumentu, arī bērnos var parādīties šīs prasmes. Turklāt interesanti, ka bērns līdz trīs gadu vecumam lasa māmiņas auru, bet no trīs līdz apmēram piecu gadu vecumam – tēta. Līdzko bērnā sāk attīstīties vēlme būt pašam par sevi, veidoties pašapziņa, tā viņā rodas spēcīga vajadzība tieši pēc tēva. Pat tad, ja šajā vecuma posmā vecāki ir šķīrušies un tēvs dzīvo kaut kur citur, var būt, ka bijušais pēkšņi izrāda pastiprinātu interesi par tevi. Vēlas salabt. Vēlas atgriezties. Jā, bērna enerģija šajā vecumā var savest atkal kopā savus vecākus.

Vērts aizdomāties par vēl kādu bioenerģikas sakritību – ja bērni slimo līdz piecu gadu vecumam, jāizrevidē savas attiecības. Bērnu slimības atspoguļo vecāku attiecības problēmas. Kad tās ir atrisinātas, bērni atkal ir veseli.

Kad bērns sasniedz septiņu gadu vecumu, viņš sāk izteiktāk mācīties no apkārtējās pasaules. Skolas gados bērns tiek ielikts tādā kā rāmī – tagad ir tādi noteikumi, tie jāievēro un būs jādzīvo tā, jo tāda ir kārtība. Ļoti lielu lomu šajā brīdī spēlē ģimene.

Ap 14 gadu vecumu sākas pēdējais bērnības posms. Viss mainās. Jaunietis sāk iepazīt sevi kā seksuālu būtni. Tieši seksuālā enerģija šajā posmā ir dominējošākā. Tas ir kā dzinulis, kas virza uz priekšu. Jaunietis grib pierādīt, ka ir īpašs. Bet, lai to izdarītu, viņam vajag daudz enerģijas. Tādēļ to kosmisko enerģiju, kuru bērns deva vecākiem līdz ar savu piedzimšanu, viņš tagad ņem sev. Vecāki paliek tik enerģētiski spēcīgi, cik bija pirms bērniņa piedzimšanas. Ģimenē parādās konflikti. Sevišķi izteikti tieši ar tēviem. Līdz šim brīdim vecāki bija pieraduši kalpot bērniem. Viņi aizmirsuši, kā dzīvot bez bērniem, kāda ir dzīve, kad pirmajā vietā nav bērni. Lai veiksmīgāk izdzīvotu tīņu gadus, svarīgi tīni ģimenē slavēt. Novērtēt to, ka viņš ir īpašs. Jaunietim tikt galā ar emocijām un hormonu cīņām var palīdzēt radošās nodarbības, piemēram, balets, cīņas, zīmēšana, klavierstundas. Jebkādas aktivitātes, kas izraisa prieku.

Savukārt vecākiem šajā bērna vecumposmā jāmācās dzīvot atkal pašiem sev. Jāļauj bērnam izplest spārnus. Pieskatīt, atbalstīt, bet ļaut jaunietim pašam pieņemt lēmumus. Jā, ja vajag, pašam arī kļūdīties.

Sieviešu Klubs

Sieviešu Kluba diskusijai:

Kā tava dzīve mainījusies pēc tam, kad bērns atstājis tavu ģimenes ligzdiņu?