Dzīve karantīnā (tuvojamies beigām)

Ir pagājusi 1,5 nedēļa kopš saņēmām ziņu par to, ka meitiņa ir Covid-19 slimnieka kontaktpersona. Sākumposms bija baiļu un uztraukumu pilns, taču nu jau tuvojamies finiša taisnei, saprotot, ka tpfu, tpfu, tpfu, viss ir beidzies labi.

Kā jau iepriekšējā ierakstā minēju, ziņu par karantīnu saņēmām sestdienas (14.11.) vakarā. Līdz 19.11 jutos dīvaini, jo teorētiski lasīts par to, ko un kā drīkst/nedrīkst darīt, ir daudz, bet ne mūs kāds pārbaudīja, ne zvanīja, ne interesējās par bērna veselību, tāpēc nedaudz pārņēma stress par to, vai kādā sarakstā pēkšņi neesam pazuduši, taču jau 19.11 viss bija kārtībā, zvanīja gan meitas ģimenes ārste, gan arī Veselības inspekcijas pārstāve. 

Jāatzīst, ka ģimenes ārste/viņas māsiņa zvana ktru dienu, cītīgi interesējoties par metas un pārējo ģimenes locekļu veselību. Saprotu, ka tā ir milzīga slodze, kas aizņem ļoti daudz laika, tāpēc būtu jauki, ja šo "atskaitīšanos" varētu veikt kādā ērtākā veidā, piemēram, "Apturi Covid" lietotnē vai kādā interneta vietnē  vienkārši atzīmējot simptomus un "ieliekot" ķeksīti, ja ir uztraukums un nepieciešama ģimenes ārsta konsultācija. 

Arī Veselības inspekcijas darbiniece bija ļoti laipna, pacietīga un labprāt gan pati stāstīja, gan mūs uzklausīja. Es skaidri apzinājos, ka viņa dienā zvana vairākiem desmitiem, ja ne simtiem, taču to viņas balsī itin nemaz nevarēja just. Uzzinājām, ka SPKC noteiktais karantīnas laiks būs par 2 dienām garāks nekā sestdien tika teikts, taču jāņem vērā, ka arī tad, ja nav simptomu, atgriešanās notiek ar ģimenes ārsta zīmi. Un meitai, kas atrodas karantīnā, ir jāiet ārā, ir jāelpo svaigs gaiss (protams, ievērojot drošības pasākumus). Kāpēc treknrakstā kas tik pašsaprotams? Jo pirms dažām dienām Facebook klejoja īsts vai izdomāts vecāka ieraksts par to, ka viņš ir karantīnā ar bērnu, un,dzīvojot 5.stāvā, baidās doties ārā pa dienu, lai kaimiņi nenosūdzētu. "Kasīties" sociālajos tīklos izvairos, taču gadījumā, ja kādu citu šis uztrauc, iesaku nomierināties, jo, pirmkārt, kaimiņiem neviens nestāsta par to, vai esat karantīnā, otrkārt, iet ārā bērnam ir atļauts un pat ieteicams! Nevajag iet uz veikalu, pilnu rotaļu laukumu vai uz IKEA pēc jauna plaukta, bet ir taču neskaitāmas atpūtas vietas dabā, kur ne tikai 2m attālumu nav grūti ievērot, bet var arī aizmukt no pilsētas steigas. 

Ja kādu interesē testu veikšana, tad situācija ir ļoti atšķirīga. Meitas grupiņā ir bērni, kas ātri vien pēc kontaktpersonas statusa iegūšanas ar ģimenes ārsta nosūtījumu devās arī uz testa veikšanu, taču, piemēram, mana un citu bērnu ģimenes ārsti bez simptomiem uz testu nesūta. Kā ir labāk? Nezinu, bet mani priecē variants, ka tad, ja simptomu nav, mēs godīgi 2 nedēļas pavadām mājās, nemēģinot sarunāt ar 5gadnieci testa veikšanu. 

Sajūtas. Guļu mierīgāk, bet tik un tā vairākas reizes nakts laikā mērot bērnu temperatūru. Meitiņai pēdējās 2 dienas ir nelielas iesnas, taču izskatās pēc rudens, ne Covid, tāpēc kopumā izskatās, ka viss izbīlis ir bijis velti un šoreiz viss ir labi. Turpināsim nēsāt masku, mazgāt un dezinficēt rokas, kā arī sarīkosim garāku pauzi dārziņā līdz Covid slimnieku skaits mazināsies līdz pāris desmitiem dienā. 

Saudzējiet sevi !