Ķermeņa masāža
29.04 15:30-16:30
Brīvo vietu skaits: 1
Projekts "Dienas varonis" ir iespēja iepazīties ar interesantiem cilvēkiem un visas dienas garumā var uzdot dažādus jautājumus konkrētās dienas varonim.
Ceturtdienā, 15.novembrī Maminklub.lv portālā dienas varone bija Dr. Irisa Oganesjana. Sertificēta ārste-dietoloģe kopš 2000.gada. Irisa ir absolvējusi Latvijas Medicīnas Akadēmiju, Maskavas Psihoterapijas un klīniskās psiholoģijas institūtu."Liekā svara terapija balstās uz "psihodietoloģijas" inovatīvu metodi, kas ļauj iemācīties kontrolēt uztura uzvedību ar mērķi sasniegt vēlamo svaru, un rezultātā dzīvot jaunā ķermenī."
Ceļš uz sevi
Es nestrādāju, es nodarbojos ar to, kas man patīk. Vienmēr, jau no pašas bērnībās, esmu gribējusi citiem palīdzēt, un to arī daru. Palīdzu cilvēkiem atrast ceļu uz sevi. Tas ir arī mans Ceļš.
Tas prieks nav ne ar ko salīdzināms - redzēt, kā transformējas cilvēks, atrod savu Prieku, savu Unikalitāti, pamana savu Skaistumu, uzplaukst un no jauna sevi ierauga Laimīgu! Patiesībā nav iespējams būt apmierinātam ar dzīvi, ja neesi apmierināts ar savu ķermeni. Var ar pašiedvesmu nodarboties cik vien ilgi uziet, sakot, ka "es sevi mīlu" utt., bet tai pat laikā var klusi sevi ienīst..
Mainos katru dienu, un tas nav pārspīlēti, man ir interesanti. Mainos pēc katras tikšanās ar cilvēku, pēc katra novadītā treniņa, pēc katras konsultācijas, tāpēc, ka mēs bagātinām viens otru ar savu atklātību, patiesumu pret sevi un pasauli.
Piepildu savu dzīvi ar to, kas sagādā prieku. Pat traukus esmu iemācījusies mazgāt ar prieku :))
Pētu dzīvi un atklāju daudz ko jaunu. Lūk, piemēram, dzimšanas dienā man uzdāvināja deju nodarbību pie Valērija Mironova. Vienkārši satriecoši! Neticamas sajūtas sniedza mans ķermenis, mūzika, vienmērīgā kustība, kaut kādas sakrālās sievišķības sajūta sevī, ko nevar sajust ikdienas rutīnā.
Esmu divu brīnišķīgu meitu māmiņa. Mums ir interesanti kopā, mēs bieži dauzāmies, smejamies. Un runājam daudz par visu ko un godīgi. Varētu teikt - mācām viena otru un mācāmies viena no otras.
Svarīgi ir ļaut bērniem izdarīt savus lēmumus pašiem, pieļaut savas kļūdas pašiem. Ne vienmēr tas man ir viegli. Tas ir darbs ar sevi katru dienu.. :))
Man ir svarīgi saprast sevi pašai - kāpēc es daru to vai to, ko es jūtu, ko domāju; saprast svarīgi ir citus cilvēkus - viņu rīcības motīvus, viņu emocijas.
Pašlaik meklēju fizisko aktivitāšu veidu, kas varētu iepatikties. Vasarā bija viegli - skriešana, velosipēds - kustību prieks un dzīvs, svaigs gaisss! Bet aukstums un telpas mani neiepriecina.
Svarīgi ir pārstāt sevi kritizēt - "Ak, es muļķe!", un pārstāt sevi žēlot "Ai, nabadzīte!", un ļaut sev materializēt savas dvēseles aicinājumu, un tad arī Mīlestība, Prieks un Miers iemājos jūsos uz visiem laikiem!
Man atkal ir problēma, ka gadu gaitā ir mainījusies ķermeņa konstitūcija. Es sportoju, skrienu, cenšos ēst veselīgi, bet dažkārt "noraujos", bet man tā kā ir zudušas cerības atgūt tieši iepriekšējo izmēru. Ir pieaugusi arī muskuļu masa utml😀
Taču es labprāt gribētu būt smalkāka un mazāka. Vai te var ko līdzēt diētas? Vai jāmaina domāšana kaut kā savādāk?
Man ir jautājums par nodarbību ciklu, kas rīt pie Jums sāksies Māmiņu klubā:
- kā tas tieši maina sieviešu domāšanu un kādi ir dāmām bijuši pēc tam rezultāti?
- vai tur būs tikai teorija, vai notiks arī kādi praktiski uzdevumi, mājas darbi?
Tad, cik es saprotu, apaļie cilvēki jeb cilvēki ar paaugstinātu svaru jebkurā gadījumā pa īstam nevar būt laimīgi, lai arī domā pozitīvi par sevi un pasauli?
Vēl ir jautājums, vai kaut kādā vecumā mainās ideālais cilvēka svars? Vai arī vienkārši vecie, apaļīgie cilvēki pēc būtības tādi ir dēļ tā, ka viņu domāšana ir ne tik viegla?
Skriešana vai nūjošana ir visdemokrātiskākais sporta veids! Neko nevajag😀 Es iemācījos skriet aprunājoties ar speciālistiem un no interneta. Ļoti palīdz kaut vai sagrābties skābekli smadzenēm!
Dakterei Irisai Oganesjanai no rītdienas sākas lekciju cikls Māmiņu klubā, kur , cik es saprotu, tiks skaidrotas visas šīs smalkās diētas lietas.
Es pieteicos!😀
Man reiz viens gudrs psihoterapeits teica par lieko svaru tā.
Ja sieviete neizjūt sevi kā sievieti, kas var patikt visiem vīriešiem (ne tikai savam vīram!), viņa zaudē savu seksuālo sievišķību un uzaudzē liekos kilogramus kā barjeru "Nenāciet man klāt!"
Liekais svars = bailes no vīriešiem un seksuālās enerģijas.
Tāpēc arī izskaidrojams, ka laulībā sievietes ātri palaižas un pieņemas svarā bet, kad izšķiras, atkal kļūst slaidas un smukas, jo jāatgriežas "tirgū".
Kā ar lieko svaru un stresu? Ir cilvēki, kam saspringts darba laiks un daudz stresa darbā arī noved pie liekā svara:
1. Nav laika paēst
2. Tad kad tas "laiks" beidzot pienāk, saēdas par daudz
3. Ēšana kā sevis žēlošana un atpūta - visu nedēļu esi kārtīgi nomaucis, nu tad brīvdienās atraujies pa pilnu programmu!
Un diemžēl tā tas var iet gadiem, kamēr stress ir!
Vēl vēlējos pajautāt - vai esošs liekais svars ir tāds viennozīmīgs un objektīvs rādītājs tam, kas cilvēks zemapziņā sevi nemīl un ir neapmierināts ar dzīvi? 😀
Savā laikā esmu ik pa laikam "bojājusi" sevi ar piespiešanos neēst konkrētus produktus, iesaistījusies tievētāju klubiņos, lai gan ar šī brīža prātu saprotu, ka laikā, kad to visu sāku, mans svars bija +/- normāls, galvenais, tas bija nemainīgs, kamēr nesāku sevi "raustīt". Šobrīd pēc šī visa vairāku gadu garumā esmu nonākusi pie apmēram +25kg liekā svara, kurš man pēdējos 5 gadus ir nemainīgs. Es apzinos, ka ar šādu nastu nākotnē nodaru milzu ļaunumu mugurkaulam, vēnām un kopumā visam organismam, taču psiholoģiski es jūtos labi. Slikti es sāku justies brīdī, kad iedomājos - ja atkal sākšu kontrolēt savu ēšanu, zaudēšu svaru, bet pēc tam kaut kas nojuks manā jaunajā domāšanas sistēmā, atkal atgriezīšos pie liekā svara, kas, kā likums, atgriežas ar uzviju. Ja par dzīvesveidu, tad esmu atradusi savas fiziskās aktivitātes, kuras man dara prieku, brīvajā laikā visa ģimene lielākoties esam pie dabas, kustamies, arī ēdienkarti sauktu par sabalansētu, maksimāli sekoju pārtikas izcelsmei.
Jautājumi, tātad ir:
1.Vai maz vispār ir iespējams mainīt cilvēka domāšanu uz atlikušo mūžu, lai saglabātu nemainīgu samazināto svaru, ja reiz viņš tieši ar ēdienu ir panācis lieko svaru?
2.Vai vajag piespiesties zaudēt svaru, ja nav psiholoģiskā diskomforta?
Varbūt turpmākais jautājums nebūs pareizi adresēts, bet tomēr - līdz šim neesmu atradusi tādu objektīvu atbildi savam jautājumam par dažādu dzīvnieku gaļām - vai veselīgāk ir ēst veikalā nopērkamo vistas gaļu, par kuras izcelsmi un barošanas metodēm pastāv šaubas, vai arī ēst cūkgaļu, kuras audzēšanā izmantoti tikai saimniecībā audzēti labumi?
Kāda ir formula, aprēķinot ideālo ķermeņa svaru? Zināms, ka ir ĶMI, bet vai pēc jūsu metodes arī tāds tiek aprēķināts?
Kāda svara pakāpeniska nomešana (cik kilogrami mēnesī) ir normāla?
Ir dzirdēts, ka speciālas diētas tikai sabojā vielmaiņu un kampaņveidīga pieeja, lai arī ar rezultātiem , tomēr ir bīstama, jo "sačakarē" sistēmu uz visiem laikiem. Vai tas nozīmē, ja piemēram, sieviete grib nomest svaru, teiksim 5 -10 kilogramus dažu mēnešu laikā, tas nav iespējams bez bīstamām blaknēm?
Jautājiet par visu, ko vēlaties uzzināt par eksperti un par viņas metodēm!